Automašīnu rindas Vācijas pieprasītākajā ostā

Ar jauniem izaicinājumiem šobrīd ir saskārusies Brēmerhāfenes osta, kas ir galvenā un pieprasītākā osta Vācijā. Tā ir viena no lielākajām ostām, kas nodrošina automašīnu transportēšanu uz citām valstīm.

Darba spēka trūkums kravas automašīnu šoferu vidū, kas spētu pārvietot konteinerus un automašīnas no ostas, rada milzīgas rindas un kavē darba procesu nedēļām ilgi. Lielie regulārās tirdzniecības apjomi no tādām kompānijām kā Tesla, BMW, Volvo, Renault u.c., rada transportlīdzekļu sastrēgumus gan uz sauszemes, gan jūrā. 

Brēmerhāfene ir Eiropas ceturtā lielākā konteinerkuģu osta, kuras gada ietilpība pārsniedz 5 miljonus LES ( vienība, kas atbilst 20 pēdu garam standarta konteinerim). Caur to pārvieto vairāk nekā 1,7 miljonus transportlīdzekļu gadā. Esošie importa kavējumi uz Vāciju ir tik ievērojami, kas būtiski ietekmē valsts loģistikas kopējo sistēmu. Automašīnu imports no ASV un Meksikas ir ieildzis līdz pat 3 mēnešiem, kur automašīnas gaida rindā brīdi, kad tās varēs aprīkot ar jaunākajām tehnoloģijām, piemēram, iDrive skārienjūtīgajiem paneļu kontrolieriem. 

Tirdzniecības moderēšanas firma “VesselsValue” vēsta, ka Bremerhāfenes ostas operatori, kā arī kravas automašīnu vadītāju skaits ir kritiski zems, lai spētu laicīgi pārvietot ienākošās automašīnas. Šobrīd ostā notiekošās militārās mācības aizņem gana daudz termināļa ietilpību, ko parasti izmanto kravu pārvadājumiem. Kā arī pašlaik nav pieejami pietiekami daudz kravas kuģi automašīnu pārvietošanai. Situācija ir likusi kuģniecības līnijai Wallenius Wilhelmsen atteikt eksporta rezervācijas no Vācijas uz ASV. Tiek rūpīgi uzraudzītas katras ostas spējas savlaicīgi ekspluatēt kuģus, lai varētu pielāgot apjoma plūsmu terminālī pieejamajai jaudai. 

“VesselsValue” dati liecina, ka auto eksporta atteikums ir palīdzējis samazināt apstrādes laiku ostā, kas pēdējos mēnešos ir palielinājies - tagad tam atkal ir tendence pieaugt. Vidējais gaidīšanas laiks transportlīdzekļu pārvadātājiem Brēmerhāfenes ostā sāka augt augusta vidū, sasniedzot līdz pat 60 stundu ilgu gaidīšanas laiku. Septembra vidū gaidīšanas laiks sāka kristies, sasniedzot tik 3 stundu robežu, taču Oktobra vidū laiks, kas tiek pavadīts rindā atkal palielinājies - šobrīd tas sastāda apmēram 10 stundas. 

Apvienotās Karalistes Liverpūlas ostā arī gaidāms darbaspēka trūkums un sastrēgumi. Ceturtais streiks ir paredzēts no 14. līdz 21. novembrim, ja netiks panākta vienošanās ar ostas vadību par algu palielinājumu, ņemot vērā inflācijas izaugsmi. Šie streiki parasti ir labi organizēti, kas nozīmē, ka ir laiks iepriekš pārplānot un organizēt ostu darbību. Kravu plūsmu jau savlaicīgi iespējams novirzīt citur. Smagāk cietīs kravas automašīnu vadītāji un citi darbinieki, kuri tiešā mērā ir atkarīgi no ostas darbības. Tiek apspriesti streiki arī Fēlikstovē, kas ir Apvienotās Karalistes lielākā konteineru osta. Iespējama streikošana ir arī Londonā - Hītrovā. 

Salīdzinot ar 2019. gada decembri, pasaules kuģniecības nozarei šobrīd trūkst ap 13 kravas kuģu, lai pilnvērtīgi spētu nodrošināt importa un eksporta piegādes. Tam par iemeslu ir pārmērīga veco kuģu nodošana metāllūžņos pirmajā Covid-19 pandēmijas gadā. Tiek paredzēts, ka situācija uzlabosies tikai ap 2024. gadu, kad tiks piegādāti jaunie kuģi. Lai gan kopējās piegādes cenas un izmaksas pēc pandēmijas ir samazinājušās, šobrīd kravas kuģu cenas paliek nemainīgi augstas dēļ nepietiekamo kuģu skaita, kā arī to darbības ierastajā jaudā. Pieaugošais pieprasījums pēc elektriskajiem transportlīdzekļiem arī nākotnē radīs lielāku spriedzi un jaunus izaicinājumus, lai spētu apmierināt pieprasījumu un piedāvājumu.