Jūras kravu pārvadājumi ir būtiska daļa no pasaules kopējās tirdzniecības ķēdes. Lai kravas kuģi būtu drošs kravu transportēšanas veids, nepieciešams ievērot daudz un dažādus drošības pasākumus.
Ir skaidrs, ka agri vai vēlu var rasties kādi neparedzēti atgadījumi, taču svarīgākais ir pareiza un ātra rīcība, lai maksimāli samazinātu iespējamos riskus un apdraudējumus. Marta izskaņā 5 no lielākajām iesaistītajām pusēm parakstīja “Saprašanās memorandu”, kuras mērķis ir koordinēt centienus un dažādus starptautiskos jautājumus, lai dotu kopīgu ieguldījumu ar drošību saistītajos jautājumos. Vienošanās paredz arī dažādu pētījumu un statistikas datu apmaiņu, kas ievērojami vari palīdzēt uzlabot drošības jautājumus.
Jau šobrīd kuģiem ir jāatbilst noteiktajiem drošības standartiem un jābūt pietiekami izturīgiem pret viļņiem un potenciālajiem apdraudējumiem, piemēram, spēcīgai vētrai. Kuģim jābūt labi apgaismotam un marķētam, lai novērstu iespējamās sadursmes ar citiem kuģiem. Ja runājam par kravas drošību, tās ir jāstiprina tikai tam paredzētājās vietās. Tāpat kravas jānovieto vienmērīgi pa visu kuģa klāju. Mūsdienās ir stingri noteikumi par apkalpes drošību, pienākumiem un darba uzdevumiem. Uz visiem kuģiem nepieciešama komunikācijas sistēma, lai nepieciešamības gadījumos spētu sazināties ar citiem kuģiem vai ostām. Tāpat tam ir jābūt aprīkotam ar noteiktu daudzumu rezervēm, piemēram, degvielu, ūdeni, pārtiku un citām svarīgām lietām. Veicot jūras kravu pārvadājumus, nepieciešams ievērot dažādas vides aizsardzības prasības, lai novērstu jebkādu potenciālo negatīvo ietekmi uz vidi. Tāpat uz kuģiem ir jāievēro vairākas drošības prasības, taču, acīmredzot, ar esošajām prasībām ir par maz, lai novērstu avārijas un nodrošinātu kuģa, kravas un tās apkalpes drošību. Tieši šī iemesla dēļ ir izveidota jauna darba grupa, kura fokusēsies uz pastiprinātu drošību jūras kravu pārvadājumu nodrošināšanā.
Iesaistītās puses ir dažādas tehniskās organizācijas, kuras koordinē, izmeklē un iesaistās dažādu drošības jautājumu izskatīšanā un uzlabošanā. Tās ir - Kravas incidentu paziņošanas sistēma (CINS), Konfidenciālo cilvēkfaktoru incidentu ziņošanas programma (CHIRP), Konteineru īpašnieku asociācija (COA), Starptautiskā kravu apstrādes koordinācijas asociācija (ICHCA) un Kuģu ziņojumu dizaina grupa (SMDG). Ir tikai normāli, ka šīs grupas jau sākotnēji izstrādā vienotus drošības redzējumus, lai maksimāli samazinātu iespējamos riskus. Izveidotās grupas mērķis ir veicināt jūras kravu pārvadājumu nozares regulatoru un politikas veidotāju izpratni par praktiskiem un efektīviem pasākumiem, kas var uzlabot drošību kravu pārvadāšanas un tās apstrādes laikā.
Kā minējušas iesaistītas nozares, tad tūlītēja iesaistīšanās un lēmumu pieņemšana nepieciešama jautājumos, kuri skar ugunsdrošības prasības uz konteinerkuģiem. Kā zināms, tie ir vieni no izplatītākajiem drošības riskiem atklātā jūrā vai okeāna. Ņemot vērā visu iesaistīto pušu zināšanas un pieredzi sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē tiks publicēts apjomīgs dokumentu kopums un prasības, kas, viņuprāt, ievērojami samazinās potenciālos riskus. Padziļinātāki norādījumi gaidāmi litija jonu akumulatoru transportēšanā un apstrādē, kā arī citām bīstamām kravām. Visizplatītākie jūras kravu pārvadājumu riski ir saistīti ar kravu un konteineru pazaudēšanu jūra, kuģa bojājumiem un dabas katastrofām.
Jūras kravu pārvadājumi ir vieni no visstriktāk regulētajiem pārvadājumiem. Kravas kuģiem nepārtraukti jāiziet dažādas sertificēšanas prasības, savukārt kuģu apkalpei – dažādas apmācības. Sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē jau tā striktajiem kuģniecības noteikumiem un prasībām klāt nāks jauni, iespējams, stingrāki noteikumi. Tas ir tikai normāli, jo visas nozares nemitīgi attīstās, tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, kuras vienlaikus pieprasa arī zināšanu pilnveidošanu un praktisko apmācību. Kuģosim droši!
Autortiesības © Kravu-parvadajumi.eu. Visas tiesības aizsargātas. Pārpublicēt saturu drīkst oblagiāti norādot atsauci – https://kravu-parvadajumi.eu/