| Super User

Kiberuzbrukumu draudi liek kuģniecības nozarei iespringt

kiberuzbrukuma draudi loģistikas nozarei

Somālijas pirātu uzbrukumu draudi pēdējos gados, kopš starptautiskā sabiedrība ir īstenojusi vērienīgus drošības pasākumus, ir strauji gājuši mazumā.

Tomēr daudz lielāku apdraudējumu, pēc ekspertu teiktā, kuģniecības nozarei rada viņi virtuālie «kolēģi». Tieši kiberuzbrukumi tiek minēti kā potenciāls drauds, kas var nodarīt vislielāko postu un zaudējumus mūsdienu digitalizētajai transporta infrastruktūrai. Un sliktākā scenārija īstenošanas gadījumā zaudējumi var pārsniegt arī Suecas kanālā iestrēgušā Ever Green nodarīto postu.

«Melnais Rodžers» uz datora ekrāna plīvo

Ir diezgan skaidrs, ka kuģniecības nozares nākotne ir saistīta ar digitalizāciju, kas sekmē caurspīdīgu un efektīvu piegādes ķēdes darbību. Turklāt šī informācija var tikt padarīta pieejama visiem procesa dalībniekiem. Tomēr šāda notikumu virzība piesaista kiberpirātus, kas vērš savus uzbrukumus pret uzņēmumu IT sistēmām, lai traucētu to darbību un nolaupītu datus. Saskaņā ar Izraēlas kiberdrošības uzņēmuma Naval Dome aplēsēm, pandēmijas laikā kiberuzbrukumu skaits kuģniecības nozarē ir audzis par 400 procentiem. 

Tas ir nozīmīgs drauds, jo jūras transportam ir svarīga loma globālajā transporta tīklā. Katru dienu par jūru tiek pārvadāts milzīgs preču un izejvielu daudzums. Tēlainā valodā runājot, kuģniecība ir pasaules ekonomikas artērija, kas nodrošina pasaules tirdzniecības «asinsriti». Un šīs artērijas nosprostošanās kiberpirātu uzbrukuma dēļ radītu milzīgus zaudējumus. Varbūt pat vēl lielākus, nekā Suecas kanāla nosprostošanās. Kā zināms, par katru dienu, kad Ever Green gluži kā trombs nosprostoja pasaules svarīgāko kuģniecības ceļu, pasaules ekonomikai cieta ap 10 miljardi ASV dolāri lielus zaudējumus.

Uzbrukumi un izpirkumi

Parastā virtuālo pirātu uzbrukumu taktika sākas ar pikšķerēšanu, kad uzņēmuma darbiniekiem tiek sūtītas e-pasta vēstules, kas aicina viņus veikt noteiktas darbības, kas dotu iespēju izpsiedējvīrusam inficēt uzņēmuma IT tīklu. Pēc tam tiek pieprasīts izpirkums, parasti kriptovalūtā, par iespēju atgūt kontroli par sistēmas darbību vai nozagtajiem datiem. Patlaban par skaļāko kiberuzbrukumu jūras pārvadājumu nozarē tiek uzskatīts uzbrukums Maersk IT sistēmai 2017. gadā. Bēdīgi slavenais izpiedēj vīruss NotPetya iekļuva Maersk serverī, sagraujot visas ierīces, kas darbojās ar Microsoft produktiem. Pārstāja darboties ap 49 tūkstoši klēpju datoru un 3500 serveri. Dažās ostās uzņēmuma darbība - preču pārkraušana un distribūcija - bija pilnīgi paralizēta. Pēc uzņēmuma aplēsēm, šis uzbrukums nodarīja Maersk zaudējumus ap 350 miljoni ASV dolāru apmērā.

Vēl ir ziņots par kiberpirātu uzbrukumu Sandijego ostai, kad tika iešifrēti vairāki svarīgi faili un par to atšifrēšanu pieprasīts izpirkums bitcoinos, kravu pārvadātājam CISCO, kad izpiedējvīrusa dēļ tika paralizēta komunikācija starp klientiem, kuģiem, termināliem un pakalpojumu sniedzējiem, un kuģu būvētājam MSC, kad vīruss izraisīja pilnīgu iekšējā datortīkla sabrukumu.

Drošības prasības

Viens no pēdējiem uzbrukumiem ir noticis šā gada rudenī. Grieķijas mēdiji ziņoja par izspiedējvīrusa uzbrukumu, kas skāra daudzus Grieķijas kuģniecības nozares uzņēmumus un to klientus. Turklāt kiberpirāti sākotnēji inficēja ar ļaunprogrammatūru IT firmas produkciju, kas tālāk tika nodota IT firmas klientiem. Cieta ap 10 procenti uzņēmuma klientu. «Šis gadījums spilgti izgaismo kuberuzbrukuma draudus, kādiem ir pakļauti kuģu īpašnieki un operatori,» portālam TME stāstīja uzrunātais drošības eksperts. Pēc viņa vārdiem, patlaban lielāka uzmanība tiek veltīta kuģu programmatūras drošībai nekā IT sistēmām krastā.

Kiberdrošības eksperti draudu atvairīšanai iesaka pievērst lielu uzmanību uzņēmuma IT nodaļas profesionālismam - gan izmantojamo tehnoloģiju, gan darbinieku kvalifikācijas ziņā, kā arī vispārējai darbinieku apmācībai šajā jomā. Ir jāpanāk, lai tiktu ievēroti uzņēmuma izstrādātie drošības protokoli. Un visbeidzot ir svarīga sadarbība starp visiem iesaistītajiem uzņēmumiem, valsts iestādēm un policiju.


Autortiesības © Kravu-parvadajumi.eu. Visas tiesības aizsargātas. Pārpublicēt saturu drīkst oblagiāti norādot atsauci – https://kravu-parvadajumi.eu/