| Super User

Krīze jūras kravu pārvadājumos var ieilgt nākamajā gadā

Krīze jūras kravu pārvadājumos

Dažādas pazīmes liecina, ka pandēmijas izraisītais haoss jūras kravu pārvadājumos, kā būtiskākie veicinātāji ir konteineru trūkums un sastrēgumi ostās, varētu turpināties arī 2022. gadā. Viena no šādām pazīmēm ir arī pasaules konteinerpārvadājumu apjoma ziņā trešās lielākās ostas Ninbo-Džoušaņas, kas atrodas Džedzjanas provincē Ķīnas dienvidaustrumos, daļēja (viena termināla) slēgšana augustā.

To izraisīja pandēmijas uzliesmojums, kā rezultātā ostas caurlaides spēja samazinājās par piektdaļu – ar visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām. Jūras kravu pārvadājumu krīze apdraud pasaules globālās ekonomikas izaugsmi ar pastāvīgu kravu piegāžu kavēšanos un strauji pieaugušām transportēšanas izmaksām. Krīzes ieilgšana negatīvo ietekmi var tikai palielināt.

Problēmas piegādēs sākās pagājušā gada otrajā pusē

Termināla slēgšana Ninbo-Džoušaņas ostā nebija pirmā lielas ostas slēgšana Ķīnā – pandēmijas dēļ jau maijā uz trim nedēļām tika slēgts Jantjanas termināls, kas radīja nopietnus satricinājumus globālajos jūras kravu pārvadājumos. Pastāvīgs tarifu pieaugums un regulāri sastrēgumi lielajās ostās papildina problēmu klāstu, ko pēdējā pusotra gada laikā pastāvīgi izjūt piegāžu ķēdes. Situāciju negatīvi ietekmē arī citas problēmas, piemēram, krīze pusvadītāju ražošanas sektorā un izejmateriālu cenu pieaugums.

Importētāji un eksportētāji cenšas segt zaudējumus, ko radījuši jūras kravu pārvadājumu tarifu pieaugumi. Piemēram, tagad standarta 12 metru konteinera transportēšana no Ķīnas līdz ASV rietumu piekrastei izmaksā gandrīz 16 tūkstošus dolāru. Pēc Freightos datiem, tas ir 10 reizes dārgāk nekā pirms pandēmijas, un par 50% vairāk, nekā šī gada jūlijā.

Traucējumi loģistikas ķēdēs un sekojošās preču piegādēs sākās pagājušā gada otrajā pusē sakarā ar pandēmijas izraisītu strauju preču pieprasījuma kritumu. Savukārt krīzes attīstību noteica vairāki cēloņi. Pirmkārt, stipri saruka pieejamo konteineru skaits. Daudzi konteineri nenokļuva vajadzīgajos galamērķos nepieciešamajā laikā, netika iztukšoti un neatgriezās apritē. To noteica daudzu valstu valdību pieņemtie lēmumi pandēmijas ierobežošanai, kā rezultātā tika apturēta ekonomiskā kustība un ražošana. Uz laiku tika slēgtas daudzas rūpnīcas, un tas raisīja konteineru iestrēgšanu ostās un noliktavās. Visvairāk konteineru sastrēgumi veidojās Ziemeļamerikā.

Ostu pārslodze veicināja krīzes attīstību

Pandēmija tieši ietekmēja visdažādākās nozares, krasi samazinot to jaudu – vispirms jau darbinieku trūkuma dēļ. Koronavīrusa ierobežojumu dēļ lielas problēmas ar darbaspēku piemeklēja ne tikai Ziemeļamerikas ostas, bet arī kravu noliktavas un iekšzemes transporta līnijas. 

Darbaspēka trūkums un ar to saistītās problēmas ostās ir jūtamas joprojām. Un jāņem vērā tas, ka loģistikas ķēžu darbība balstās uz visu iesaistīto posmu normālu funkcionēšanu. Samazināts darbinieku skaits ostās neļauj tām nodrošināt nepieciešamo kapacitāti, bet kāda termināļa slēgšana var izraisīt plašu kuģu sastrēgumu ar visām no tā izrietošām sekām – ilgstošu kuģu kavēšanos, nokavētu došanos ceļā un ierobežojumus attiecībā uz iekrautajiem daudzumiem. 

Zināmā mērā krīzi veicināja arī aktīvo kuģu skaita samazināšana, ko veica pārvadātāji. Taču šī darbība apturēja importu un eksportu, tādējādi tika pārtraukta arī tukšu konteineru savākšana un atgriešana apritē. To pašu var teikt par pieprasījuma izmaiņām. Patērētāju pasūtījumi pandēmijas laikā ir mainījušies, turklāt šīs izmaiņas turpinās un šobrīd nav paredzamas, kas arī paaugstina pārvadājumu izmaksas.

Rodas arī pavisam negaidīti sarežģījumi

Transporta kompānijas centās risināt esošās problēmas, cik iespējams, taču šī gada martā nāca jauns trieciens, kad konteinerkuģis Ever Given uz veselu nedēļu nosprostoja Suecas kanālu. Šis negadījums izraisīja plašu kuģu sastrēgumu (vairāk nekā 300 kuģu) kanāla abos galos un tā apkaimē. Šis incidents aizkavēja ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē. Ekonomiskās sekas tika lēstas kā katrā šķēršļu novēršanai pavadītā dienā aizkavēta papildu preču vērtība 9 miljardu dolāru apmērā.

Lielu negatīvu ietekmi uz globālās loģistikas atgūšanos radīja ne tikai Suecas kanāla bloķēšana, bet arī augstāk minētā Jantjanas termināla slēgšana, tāpat ierobežojumi uz valstu robežām un ostu personāla trūkums. Uz nenoteiktu laiku noteiktā Ninbo-Džoušaņas ostas termināla slēgšana ir nesenākā problēma, kas visdrīzāk tikai padziļinās globālās loģistikas krīzi. Pēc VesselsValue datiem, augustā visas planētas ostās iekraušanu vai izkraušanu gaidīja 350 konteinerkuģi ar apmēram 2,4 miljonu sešmetrīgo konteineru kopējo ietilpību. Pēc Clarksons Platou Securities datiem, globālās kravu flotes jaudu dīkstāve šī gada augustā sasniegusi 4,6%, un situācija ir kļuvusi sliktāka, jo jūlijā šis pats indekss uzrādīja 3,5%. Nozares speciālisti to lielā mērā skaidro ar Covid-19 Delta celma izplatīšanos, uzsverot, ka jūras transporta tīkli šobrīd darbojas ar ļoti lielu pārslodzi, un vismazākā papildu problēma var radīt neparedzamas plaša mēroga nepatikšanas.

Nākotne pagaidām nav paredzama

Dotajā brīdī vairuma preču piegāde pārsvarā notiek apmierinoši, taču lielas problēmas radušās ar lētāku lielizmēra materiālu piegādēm. Tāpat sezonas preču prognozējamais iztrūkums paaugstinās inflāciju. Vācijas pārvadātājs „Hapag-Lloyd” uzskata, ka pašreizējā sarežģītā situācija turpināsies līdz nākamā gada pirmajam kvartālam, bet augsta pieprasījuma gadījumā šis periods var ievilkties. 

Šobrīd nevar prognozēt, kad tieši varēs sākt runāt par krīzes pārvarēšanu. Visdrīzāk, tas notiks, kad Covid-19 izplatība pasaulē būs iegrožota tiktāl, lai varētu bez sarežģījumiem darbināt visas globālās loģistikas ķēdes. Daži speciālisti paredz, ka preču deficīts un inflācija atsevišķās preču grupās turpināsies arī nākamgad. Citi uzskata, ka liels pārbaudījums noslogotajai sistēmai būs Ziemassvētku preču piegādes Eiropai, bet konteinerkravu pārvadājumu tarifu cenu sprādzienveida pieaugumam kopā ar piegāžu kavējumiem jebkurā gadījumā būs tālejošas sekas. Kopumā var secināt, ka pārvadājumu un globālās loģistikas krīzes gals vēl nav redzams, un tuvākajos mēnešos viss normālā darbībā vēl nespēs atgriezties.


Autortiesības © Kravu-parvadajumi.eu. Visas tiesības aizsargātas. Pārpublicēt saturu drīkst oblagiāti norādot atsauci – https://kravu-parvadajumi.eu/