Vai kuģniecības nozarē strādājušie ir gatavi pārmaiņām?

Vai kuģu apkalpe ir gatava vadīt jaunākās paaudzes kuģus? Ēģiptē notiekošajā klimata konferencē COP27 tika izveidots jauns rīcības plāns un ieteikumi kā celt kuģu apkalpes kvalifikācijas līmeni. Ņemot vērā globālās sasilšanas riskus visā pasaulē, tika izveidots Parīzes līgums. Jau šobrīd tiek izstrādāti kuģi, kas darbināmi ar biodegvielu un vēja palīdzību, lai samazinātu CO2 emisijas daudzumus atmosfērā. Taču, lai plāns tiktu panākts, nepietiek tikai ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ir jābūt arī atbilstoši apmācītai komandai, kas spēs droši ekspluatēt un pārraudzīt jaunākās paaudzes kuģus.

Strādājot vienā amatā desmitiem gadus ir grūti pieņemt un adaptēties pārmaiņām. Taču pārmaiņas drīzumā sagaida lielāko daļu kuģniecības nozarē strādājošos. Konferencē apspriestais plāns “Maritime Just Transition” ir izstrādāts, vadoties uz pētījumiem, kas sevī ietver jauno tehnoloģiju izmantošanu. Ir izstrādāti trīs scenāriji, kas norāda uz tūlītēju nepieciešamību sākt papildus apmācības, lai nodrošināt tās simtiem tūkstošu kuģu darbiniekiem līdz 2050. gadam. Pirmais scenārijs paredz vismaz par 50 % samazināt C02 emisijas līdz 2050. gadam, salīdzinot ar 2008. gadu, tādejādi sasniedzot vismaz 31 000 darbinieku skaitu, kam būtu nepieciešamas papildus apmācības. Otrajā scenārijā, kas paredz dekarbonizāciju līdz 2050. gadam, kā arī alternatīvo degvielu ieviešana 2030. gadā - 750 000 darbiniekiem prasītu papildu apmācības darbībām ar alternatīvajām degvielām. Trešajā scenārijā "nulles oglekļa vērtība līdz 2050. gadam" - 450 000 darbiniekiem līdz 2030. gadam būtu nepieciešama papildu apmācība, un vēl 800 000 kuģniecībā strādājošajiem līdz 2030. gadu vidum.

“Maritime Just Transition” plānā ir izstrādāti 10 punkti, lai pēc iespējas efektīvāk spētu celt darbinieku kvalifikāciju. Pirmais un svarīgākais šī plāna punkts ir panākt vienprātību par investīciju nepieciešamību, lai uzsāktu apmācības. Tālāk punktos tiek uzskaitīts, ka ir nepieciešams nodrošināt darbu saskaņā ar darba standartiem kuģniecībā, risku pārvaldība pārejas posmā, kā arī nostādīt veselību un drošību pirmajā vietā, veicot atbilstošas apmācības. Veicināt darbinieku karjeru gan uz kuģa, gan atrodoties krastā, veicot nepieciešamās apmācības. Tāpat svarīgi piesaistīt un noturēt jau esošos kuģniecības nozarē strādājošos darbiniekus. Nodrošināt taisnīgus apmācības modeļus visiem, lai neatpaliktu no tehnoloģiskajiem sasniegumiem. 

Lai uz 2030. gadu kuģniecības nozare būtu pilnībā apmācīta, jau šobrīd nepieciešams uzsāk kvalifikācijas pilnveides kursus. Darbiniekiem būs jābūt gataviem risināt problēmas, kā arī jābūt gataviem jauniem izaicinājumiem. Nākotnē aiz vien vairāk tiks izmantota alternatīvā degviela - ūdeņradis, amonjaks un biodegvielas. Kā zināms, tad, piemēram, amonjaks ir cilvēka veselībai bīstams, tāpēc darbiniekiem jāapgūst arī jauni kuģu drošības riski. Saprotams, ka kuģu īpašnieki nevar uzsākt ekspluatēt kuģi ar videi draudzīgākiem risinājumiem bez kompetentas komandas. Kuģniecības nozarei ir iespēja kļūt par līderi “zaļajās” tehnoloģijās, taču tas nebūs iespējams bez investoru un mācību iestāžu piesaistes. 

Kuģniecības nozarei ir izredzes sasniegt nostādītos globālos oglekļa samazināšanas mērķus. Lai gan pārmaiņas sagaida visus kuģniecībā strādājošos, šobrīd līdz galam vēl nav zināms kā izpaudīsies apmācības, kuras paredzētas darbinieku kvalifikācijas celšanai. Kuģniecības nozare ir atbildīga par 90 % pasaules tirdzniecības pārvadājumiem un valstu apgādi ar pārtiku, degvielu, zālēm un precēm. Tā veido 3 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām. Izstrādājot vēja, ogļu un ar naftu darbināmus kuģus, esam nonākuši nākošajā revolūcijas posmā, lai kuģniecības nozare spētu pilnībā atteikties no ierastās degvielas. Kad kuģniecības nozarē strādājoši būs pilnībā gatavi – rādīs laiks!