Vērienīga vienošanās par kuģu dekarbonizāciju

Eiropas Parlaments šī gada marta vidū ir atbalstījuši vienošanos, kuras mērķis ir samazināt kuģu radīto emisiju apjomu.

Vienošanās paredz kuģu emisiju samazinājumu par 2 % līdz 2025. gadam un 80 % samazinājumu līdz 2050. gadam. Tas attiecas uz visiem kuģiem, kuru bruto ietilpība ir 5000 tonnas, kā arī uz visu enerģiju, ko kuģis izmanto Eiropas Savienības ostās vai starp tām. Turklāt jaunie noteikumi attieksies uz 50 % enerģijas, ko patērēs reisos, kuros izbraukšanas vai pienākšanas osta atrodas ārpus ES vai ES tālākajos reģionos.

Eiropas Parlamenta deputāti nodrošinājuši, ka Komisija līdz 2028. gadam pārskatīs noteikumus, lai izlemtu, vai emisiju samazināšanas prasības attiecināt arī uz mazākiem kuģiem vai palielinātu enerģijas daļu, ko izmanto kuģi, kuri ierodas no trešajām valstīm. Tas liecina, ka ES nopietni domā par jūras transporta emisiju samazināšanu un ir gatava veikt nepieciešamos pasākumus, lai to izdarītu. Atšķirībā no aviācijas nozares, likums nenosaka, kāda degviela ir jāizmanto kuģniecībā, bet gan pieprasa, lai degvielas siltumnīcefekta gāzu intensitāte laika gaitā tiktu samazināta. Neskatoties uz to, ka vienošanās attieksies uz kuģiem, kuri pārsniedz 5 tūkstošu tonnu atzīmi, tas tik un tā aptvers aptuveni 90% no CO2 emisijām kuģniecībā. Eiropas Komisija pārskatīs vienošanos 2028. gadā un lems, vai noteikt oglekļa emisiju samazināšanas prasības mazākiem kuģiem.

Saskaņā ar nolīgumu konteinerkuģiem un pasažieru kuģiem no 2030. gada būs jāizmanto sauszemes elektroapgāde visām elektroenerģijas vajadzībām, kamēr tie būs pietauvoti piestātnē lielākajās Eiropas Savienības ostās. Tas pats noteikums attieksies uz pārējām ES ostām līdz 2035. gadam, ja šīm ostām būs krasta elektroapgāde. Tomēr tiks piemēroti daži izņēmumi, piemēram, uzturēšanās ostā mazāk nekā divas stundas, izmantojot savu bezemisiju tehnoloģiju, vai piestāšana ostā neparedzētu apstākļu vai ārkārtas situāciju dēļ.

Eiropas Parlamenta pārstāvji uzsver un pauž gandarījumu par panākto vienošanos. Tiek uzskatīts, ka šī vienošanās ir pasaules vērienīgākais ceļš uz jūras dekarbonizāciju. Neviena cita pasaules lielvara nav izstrādājusi tik visaptverošu sistēmu, lai risinātu jūras kravu pārvadājumu emisiju problēmu. Komitejas pārstāvji uzskata, ka jaunie noteikumi piespiedīs citas pasaules lielvaras sekot šim piemēram.

Tomēr neoficiālā vienošanās par ilgtspējīgas jūras degvielas noteikumiem vēl ir jāapstiprina Padomes pārstāvju komitejai un Transporta un Tūrisma komitejai. Tas nozīmē, ka joprojām pastāv iespēja, ka regulas var netikt īstenotas, lai gan tas šķiet maz ticams, ņemot vērā kopējo atbalsta līmeni līdz šim. 

Jaunie noteikumi par alternatīvo degvielu infrastruktūru un jūras degvielu ir daļa no izstrādātā paketes plāna "Gatavi mērķrādītājam 55 %" 2030. gadam, kas ir ES plāns līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni saskaņā ar Eiropas Klimata aktu. Papildus ogleklim nostādītie mērķi attiecas arī uz metāna un slāpekļa oksīda emisiju samazināšanu. ES ir apņēmusies samazināt savas oglekļa pēdas. Noteikumi par tīrākām jūras degvielām ir tikai daļa no tās plašākajiem centieniem sasniegt šo mērķi. 

Visbeidzot, ES centieni samazināt kuģu radītās emisijas, ieviešot jaunus noteikumus par ekoloģiskām kuģu degvielām, ir nozīmīgs solis pareizajā virzienā. Vienošanās parāda, ka ES nopietni domā par klimata pārmaiņu novēršanu un vēlas veikt nepieciešamos pasākumus, lai to izdarītu. Šo vienošanos uzskata par vienu no ambiciozākajām un vērienīgākajām tiesību aktos par jūras degvielu pasaulē. Ja šie noteikumi tiks īstenoti, tiem varētu būt būtiska ietekme uz kuģniecības nozares radīto emisiju samazināšanu, kā arī tie varētu radīt precedentu, lai citas pasaules lielvaras sekotu šim piemēram.