| Super User

2030.gadā svinēsim dzelzceļa 200 gadu jubileju

2030.gadā svinēsim dzelzceļa 200 gadu jubileju

Pirmā tvaika dzelzceļa līnija Liverpūle – Mančestra tika atklāta 1830. gadā. Ar šo brīdi, ko varam uzskatīt par dzelzceļa dzimšanu, sākās strauja dzelzceļa transporta attīstība.

Tajā pašā 1830. gadā Amerikā tika atklāts 64 km garš dzelzceļš starp Čarlstonu un Ogestu. Tvaika lokomotīves uz turieni tika nogādātas no Anglijas. Drīz dzelzceļu būvniecība strauji izplatījās visā Eiropā (pirmās dzelzceļa līnijas tika atklātas 1832.-1833. gadā Francijā, 1835. gadā Vācijā un Beļģijā, 1837. gadā – Krievijā, utt.), vēlāk – arī pārējā pasaulē. Latvijas teritorijā dzelzceļus sāka būvēt Krievijas impērijas laikā. 1860. gadā cauri Rēzeknei un Daugavpilij tika atklāta Pēterburgas – Varšavaslīnija. Bet jau gadu vēlāk tika uzbūvēta arī Rīgas – Daugavpils līnija.

Dzelzceļš, kas radās Anglijā, izplatījās pa visu pasauli galvu reibinošā ātrumā. Pasaulē kopumā līdz 1860. gadam tika uzbūvēti apmēram 100 tūkstoši kilometru dzelzceļa. No tā ~50 000 km bija ASV, 16 800 km – Lielbritānijā, 11 600 km – Vācijā un 9 500 km – Francijā. No citām valstīm, kas līdz 1860. gadam aktīvi būvēja dzelzceļa līnijas, vēl jāatzīmē Beļģija (1 800 km), Itālija (1 800 km),Spānija (1 900 km) un Austroungārija (4 500 km).

Citās valstīs dzelzceļu būvēšana sākās vēlāk, taču ar lielu sparu, un XX gs. pirmajā desmitgadē (1908. gadā) visas zemeslodes dzelzceļu kopējais garums pārsniedza 1 miljonu kilometru. Laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu dzelzceļa infrastruktūras situācija valstīs bija dažāda – vienās aktīvi turpinājās dzelzceļu būvniecība (Vācijā, Francijā, Zviedrijā u.c.), citās tīkla paplašināšanās bija praktiski apstājusies (Lielbritānijā, Čehoslovākijā, Rumānijā u.c.). Otrā pasaules kara priekšvakarā aptuveni pusi no pasaules kopējā dzelzceļa tīkla garuma sastādīja 7 valstu – ASV, PSRS, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas un Japānas – dzelzceļa līnijas. Eiropas valstīs daudzviet bija izveidots ļoti blīvs dzelzceļa tīkls (jo sevišķi Lielbritānijā, Francijā, Beļģijā, Holandē, Dānijā, Vācijā, Austrijā, Šveicē u.c.). Mazāk attīstīts tas bija PSRS, Polijā, Ungārijā, Balkānu un Skandināvijas valstīs. Dzelzceļa līnijas koncentrējās galvenokārt rūpnieciskajos rajonos.

Pēc Otrā pasaules kara situācija kardināli mainījās, bija jāatjauno daudz kara laikā sagrauto dzelzceļu, citur tie tika būvēti no jauna. Parādījās arvien jaunāki un modernāki tehnoloģiskie risinājumi – dīzeļvilcieni, elektrovilcieni, bet mūsdienās vietām jau kursē speciālas konstrukcijas ātrgaitas vilcieni un vilcieni uz magnētiskā spilvena jeb magnētiskās levitācijas vilcieni. Bet tā jau ir jaunāko laiku vēsture, kas cieši savijusies ar mūsdienām un nākotnes izaicinājumiem.

Eiropā problēmas rada dzelzceļa uzbūves atšķirības dažādās valstīs

Viens no šādiem izaicinājumiem, vismaz Eiropā, ir vienota dzelzceļa tīkla izveide. Taču ir fakts, ka dzelzceļš dažādās valstīs laika gaitā izveidojies atšķirīgs. Nav gluži tā, ka katrā valstī ir kaut kas savs un atšķirīgs, taču Eiropā vien ir vairāku dažādu platumu sliedes, pieci atsevišķi elektrotīkli un septiņas atšķirīgas signāluguņu sistēmas. Tas rada problēmas mūsdienās, kad valstu robežas lielākajā daļā Eiropas ir vaļā, savukārt dzelzceļa sistēmu atšķirības dažādās valstīs rada šķēršļus minētā vienotā Eiropas dzelzceļa tīkla izveidei. Ņemot vērā dzelzceļu blīvumu, līdz ar to nepieciešamo darbu apjomu un kosmiskās izmaksas jauna un vienota standarta tīkla izveidošanai, izskatās, ka sapnis par vienotu Eiropas dzelzceļu tīklu diezin vai būs tuvākās nākotnes jautājums. Tiesa, jau šobrīd eksistē zināmas sistēmas, kas ļauj veikt divu platumu sliežu ceļu savienošanu. Šis jautājums būs jāatrisina arī Latvijai svarīgā „Rail Baltica” projekta īstenošanas gaitā.Tomēr, piemēram, Spānijā šāds risinājums darbojas jau vairākus desmitus gadu, un tas ir bijis veiksmīgs. Tāpēc ir cerības, ka esošās grūtības tiks veiksmīgi pārvarētas. Bet sīkāk par Eiropas sliežu ceļu atšķirībām, iespējamajiem risinājumiem un citiem ar dzelzceļa attīstību saistītiem nākotnes izaicinājumiem – kādā no nākamajiem rakstiem.


Autortiesības © Kravu-parvadajumi.eu. Visas tiesības aizsargātas. Pārpublicēt saturu drīkst oblagiāti norādot atsauci – https://kravu-parvadajumi.eu/