Ar ūdeņradi darbināmi vilcieni

Dzelzceļa pārvadājumi kļūst zaļāki! Šoreiz tie ir pasažieru pārvadājumi Vācijas Ziemeļrietumos. Pirms neilga laika ekspluatācijā nodoti pasaulē pirmie vilcieni, kurus pilnībā darbina ūdeņradis.

Domājams, ka tuvākajos gados arī kravu pārvadājumi pa dzelzceļu varētu kļūt videi draudzīgāki. Interesants fakts – 1 kilograms ūdeņraža aizstāj aptuveni 4,5 kilogramus ierastās dīzeļdegvielas. Tā ir inovācija, kas ir Francijas un Vācijas komandas darba rezultāts un ir veiksmīgas pārrobežu sadarbības piemērs. Mobilitāte bez emisijām ir viens no svarīgākajiem mērķiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni mums visiem! 

Sākumā noskaidrosim, kā ūdeņradis tiek ražots un izmantots transportlīdzekļos. Īsa ķīmijas stunda. Tāpat kā elektrību, ūdeņradi var iegūt no visiem enerģijas resursiem, piemēram, biomasas, vēja un saules enerģijas, kodolenerģijas un fosilās degvielas. Ūdeņraža šūna ir elektroķīmiska ierīce, kurā elektriskās strāvas iegūšanai tiek izmantots ūdeņradis. Būtībā tā ir ļoti līdzīga akumulatoram, atšķirība ir tā, ka ūdeņraža šūnu nevajag uzlādēt un tā nevar izlādēties. Kamēr tiek pievadīts ūdeņradis, tiek ražota elektrība un siltums.

Kopumā četrpadsmit ar ūdeņradi darbināmi vilcieni nu jau kursē maršrutā Bremervērde - Lejassaksija. 93 miljonus eiro vērto darījumu noslēdza valsts meitas uzņēmums Landesnahverkehrsgesellschaft Niedersachsen (LVNG), dzelzceļa īpašnieki un Alstom, kā arī vilcienu Coradia iLint būvētāji. Projektā ietilpst arī Elbes - Vēzeres dzelzceļa un transporta uzņēmums (EVB), kas apkalpos un uzturēs vilcienus darba kārtībā. 

Vilcieni neizdala emisijas un ir ar zemu trokšņa līmeni. Izmantojot ūdeņradi gaisā izdalās tikai tvaiks un kondensēts ūdens. Pilnībā piepildīta vilciena tvertne nodrošina ap 1000 kilometru, kas nozīmē, ka tie var darboties tīklā veselu dienu ar vienu ūdeņraža tvertni. Maršrutā ir izveidota ūdeņraža uzpildes stacija. Vilcieni var braukt ar maksimālo ātrumu 140 km/h stundā, lai gan parastais ātrums šajā līnijā ir daudz mazāks, no 80 līdz 120 km/h. Jaunajā vilcienā ir 156 sēdvietas, tā kopējā masa 119 tonnas. 

Darījums tika gatavots desmit gadus. LVNG dīzeļdegvielas alternatīvas meklēja jau kopš 2012. gada. 2018. gadā Alstom veica divu gadu izmēģinājumu, testējot un pārbaudot jauno vilcienu efektivitāti. Pašlaik Vācijā neelektrificēti ir aptuveni 4000 dīzeļvilcienu. Vācija viennozīmīgi ir paraugs pārējai pasaulei, kā arī 2022. gads ir skaļš pavērsiena punkts ceļā uz klimata neitralitāti transporta nozarē.

Viens ir skaidrs, valsts negrasās apstāties. Vācija ir apstiprinājusi līdzfinansējumu 223 miljonu eiro apmērā astoņiem ūdeņraža projektiem ap tās lielāko ostu Hamburgu. Vācijas valdība ir izvēlējusies atbalstīt kopumā 62 lielus un grandiozus rūpnieciskos projektus valsts finansējuma piešķiršanai. 

Visa pasaule jau vairākus gadus lieliski iepazinusi autobusus, kas darbināmi ar ūdeņradi. Piemēram, Skotijas pilsētā Aberdīnā darbojas ar ūdeņradi darbināms autobusu parks. Tāpat visi atceramies Pekinas ziemas olimpiskās spēles. Par sportistu un citu iesaistīto pušu nogādāšanu rūpējās kopumā 450 autobusi, kuri pilnībā bija darbināmi ar ūdeņradi. Arī 2020. gadā Latvijā tika testēti ar ūdeņradi darbināmi autobusi. 

Vācija ir izvirzījusi vērienīgus klimata mērķus. Tā plāno kļūt par klimatneitrālu līdz 2045. gadam. Vācija apņēmusies elektrificēt vismaz 75 procentus no dzelzceļa sistēmā esošajiem dīzeļvilcieniem līdz 2030. gadam. Direktīvas mērķis ir paātrināt novatoriskā ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu tirgū. Vācija jau skaļi ir pateikusi, ka vairāk neiegādāsimies jaunus ar dīzeļdegvielu darbināmus vilcienus. Pasaule ir pārmaiņu priekšā, sagaidāms, ka aizvien vairāk mūsdienu pasaulē ienāks atjaunojamie un videi draudzīgie risinājumi!