Ar vēju darbināmi kravas kuģi

Ņemot vērā globālās sasilšanas straujo ietekmi uz apkārtējo vidi, aizvien lielāks skaits valstu un uzņēmumu cenšas samazināt CO2 radītos kaitīgos izmešus.

Tiek izstrādāti un ražoti ar elektrību darbināmi transportlīdzekļi un ar biodegvielu darbināmi kuģi. Lai pilnvērtīgāk izmantotu mūsdienu tehnoloģijas, laiks pienācis arī vēja darbināmiem kravas kuģiem.

“Mitsui OSK Lines” (MOL) kompānijas beramkravu kuģis, kas aprīkots ar cieto buru vēja enerģijas piedziņas sistēmu. Kravas kuģis oficiāli ir uzsācis darbību pēc tā nodošanas ekspluatācijā Ošimas kuģu būvētavā. Kuģa pilnā kravnesība ir 100400 tonnas. Ar kuģa palīdzību lielākoties tiks importētas kravas no Austrālijas, Indonēzijas un Ziemeļamerikas. Kuģi nosauca par “Shofu Maru” un tas ir pirmais kravas kuģis, kas spēs pārvietoties izmantojot vēju. Ceļā uz planētu ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kuģniecības nozarei ir jāsamazina CO2 izmešu daudzums. Projekta ietvaros Tokijas universitātē izstrādāja buru sistēmu, kas var veiksmīgi uztvert vēja enerģiju, tādejādi izmantojot kuģu darbībā pēc iespējas mazāk degvielas. Iepriekš bijām stāstījuši par kuģi, kas savu darbību nodrošina ar metanola palīdzību. Tuvākajās desmitgadēs kuģniecības nozare ir apņēmusies samazināt CO2 radītos izmešus, aizvien vairāk uzmanību vēršot uz piegādes ķēdes dekarbonizāciju.

Tiek paredzēts, ka vēja radītā papildus jauda ļaus samazināt emisijas par aptuveni 5% tieši Japānas un Austrālijas reisā. Par aptuveni 8% Japānas un Ziemeļamerikas reisā, salīdzinot ar parasto tāda paša tipa kuģi, kurš darbināms tikai ar degvielu. Kuģa īpašnieks ir pasūtījis vēl vienu vēja ģenerētu kravas kuģi, kurš tiks nodots ekspluatācijā 2024. gadā, lai transportētu koka granulas un paletes priekš kompānijas “Enviva”. Papildus jau esošajai cieto buru sistēmai, jaunajā kuģī plānots izmantot arī tā saucamās “vērpšanas” buras, kas kopā ar esošo sistēmu varētu samazināt CO2 emisijas vidēji par 20 %. 

Arī kuģniecības gigants kompānija “Maersk” testa versijā ir izmantojuši šāda tipa aprīkojumu 2019. gadā, apstiprinot, ka tādā veidā tika ietaupīti 8.2 % degvielas, kas ir vienāds ar 1400 tonnām CO2. Rotora buras ir lielas, cilindriskas mehāniskās buras, kas griežas, lai veidotu vēja spiediena starpību, kas virza kuģi uz priekšu. Šādas buras nodrošina papildu vēja piedziņu kuģim, kas spēj darboties dažādos apstākļos, sākot no tropu klimata, beidzot ar arktiskiem apstākļiem. Rezultātā tiek optimizēta energoefektivitāte un samazināts degvielas patēriņš. Kuģa darbinieki apstiprināja, ka izmēģinājuma periodā rotora buru ekspluatācija ir bijusi droša un spēja droši darboties jebkādos apstākļos. 

Kompānija “Norsepower”, kas ir viena no sistēmas ražotājām, savā izstrādātajā simulācijas modelī parādīja, ka ar pašlaik uzstādītajām rotora burām kravas kuģiem, tiek ietaupīts līdz pat 12 procentiem degvielas un izdalītajām emisijām. Pamatojoties uz šo simulāciju, “Norsepower” apgalvo, ka buru sistēmas izmantošana visiem pasaules kuģiem samazinātu ikgadējās CO2 emisijas par vairāk nekā 30 miljoniem metrisko tonnu, kas atbilst apmēram 15 miljoniem tonnu emisiju no vieglajām automašīnām. 

Vēja ģenerēti kravas kuģi tik tiešām samazina izdalītos CO2 izmešus atmosfērā. Šī tehnoloģija ļauj būt soli tuvāk ekoloģiskākai loģistikas nozarei. Vēja piedziņas tehnoloģija, kas kļūst aizvien pieejamāka pasaules kuģniecības nozarei, neietekmē kuģu ātrumu vai ceļā pavadīto plānoto laiku. Papildus tam, ja vēja apstākļi ir labvēlīgi, ļauj atslēgt galvenos dzinējus, ietaupot degvielu un samazinot emisiju daudzumu. Vēja piedziņas izmantošana mūsdienu komerciālajā kuģniecībā aptver plašu spektru – no vēja motorkuģiem, kur papildu dzinējspēku nodrošina vējš, līdz kravas kuģiem, kur primārā piedziņa ir no vēja.