Hospitāļkuģi

Hospitāļkuģi

Hospitāļkuģi pēc savas būtības ir speciāli būvēti, pārbūvēti vai pielāgoti, ar medicīniskām iekārtām īpaši aprīkoti un ar izglītotu medicīnisko personālu nokomplektēti peldoši jūras un upju transportlīdzekļi, kas paredzēti medicīniskās palīdzības, ārstniecības un evakuācijas pakalpojumu sniegšanai ievainotiem, slimiem un citādi cietušiem cilvēkiem.

Hospitāļkuģu darbību sākotnēji noteica 1899. un 1907. gadu Hāgas konvencijas (no 1949. gada – Ženēvas konvencijas). Šie kuģi tika plaši izmantoti abu pasaules karu laikā un sastopami joprojām, galvenokārt lokālu militāru konfliktu un dabas stihiju postījumu radītās zonās, kur nepieciešams sniegt palīdzību ievainotajiem un cietušajiem.

Mūsdienās hospitāļkuģus izmanto galvenokārt humanitāriem mērķiem

Ja agrāk hospitāļkuģi darbojās galvenokārt karu laikā, tad mūsdienās to darbības spektrs ir kļuvis daudz plašāks. Tos izmanto ne tikai lokālu karu, bet arī dažādu dabas katastrofu – zemestrīču, cunami, viesuļvētru, vulkānu izvirdumu u.c. – radītajos postījumos ievainoto cilvēku ārstēšanai;tāpat eksistē hospitāļkuģi ar speciālu aprīkojumu dažādu infekcijas slimību skarto apvidu iedzīvotāju ārstēšanai.

Mūsdienās hospitāļkuģu skaits ir daudz mazāks nekā agrāk, kas arī saprotams, tomēr lielvalstis joprojām uztur šādus kuģus, kas ir aprīkoti ar modernāko medicīnisko aparatūru un nokomplektēti ar zinošiem speciālistiem, lai būtu gatavi sniegt palīdzību jebkurā pasaules vietā. Pasaulē šobrīd lielākais hospitāļkuģis ir ASV Jūras spēku pakļautībā esošais „USNS Mercy”. Tam ir šādi tehniskie raksturlielumi:


Ø garums – 272 m;
Ø platums – 32 m;
Ø iegrime – 10 m;
Ø tonnāža – 24 000 t;
Ø dzinējs – divi dīzeļdzinēji ar jaudu 69,3 tūkstoši ZS;
Ø ātrums – 17,5 mezgli;
Ø kuģa apkalpe – 70 cilvēki;
Ø medicīniskais personāls – 259 cilvēki.


Tas bāzējas Sandjego, Kalifornijas štatā pie robežas ar Meksiku, un tā atbildības zonā ietilpst Klusais un Indijas okeāni. Kuģisnodrošina 1000 gultasvietu, tajā darbojas 15 nodaļas, ieskaitot laboratoriju un operāciju bloku. Kuģim ir pašam sava asins banka, divas skābekļa ražotnes, sterilizācijas centrs, morgs un atkritumu utilizācijas nodaļa. Principā „Mercy” pēc funkcijām atbilst pilnvērtīgai slimnīcai.

Hospitāļu kuģis „USNS Mercy” ir uzbūvēts uz supertankera bāzes, līdzīgi kā otrs ASV hospitāļkuģis, kuram dots nosaukums „USNS Comfort”. Tas bāzējas Norfolkā, Atlantijas okeāna krastā, un arī atbild par šo teritoriju. Abi kuģi savulaik tapa projekta „Mercy” jeb „Žēlsirdība” ietvaros. Lai gan ASV regulāri dzirdami pārmetumi par abu kuģu fizisko un morālo novecošanos un mūsdienu prasībām neatbilstošām tehniskām iespējām, tie joprojām turpina dienestu ASV Jūras spēkos un spēj veikt sanitāra un medicīniska rakstura uzdevumus gan militāru konfliktu, gan humanitāru operāciju ietvaros un regulāri dodas dažādos pasākumos, galvenokārthumanitārās misijās.

Vēsture

Kuģu kā peldošo hospitāļu izmantošana pazīstama jau kopš senajiem laikiem. Tomēr speciāli izveidoti hospitāļkuģi parādījās tikai 17. gs. vidūEiropā. Ir ziņas, ka 1798. gada 8. decembrī kaujas operācijām nederīgu angļu flotes kuģi „Victory” tika nolemts pārveidot par hospitāļkuģi, lai sniegtu palīdzību ievainotiem franču un spāņu karagūstekņiem. Kā vēl vienu agru peldošā hospitāļa piemēru var minēt ASV kara kuģi „RedRover”, kas 19. gs. 60. gados, ASV Pilsoņu kara laikā, sniedza palīdzību abu karojošo pušu ievainotajiem kareivjiem.

20. gadsimtā, Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, atsevišķi pasažieru laineri tika pārveidoti, lai tos varētu izmantot kā kuģus– hospitāļus. Kā piemērus var minēt transatlantiskos lainerus „Akvitānija” un „Britāniks” („Britannic”). „Britānikam”, kas bija „Titānika” dvīņubrālis, gan neizdevās izpildīt savu misiju līdz galam, jo tas nogrima 1916. gadā netālu no Atēnām torpēdas trieciena rezultātā.

Hospitāļkuģiem jāatbilst noteiktām prasībām


Hāgas konvencija noteica vairākas prasības, kuras šiem kuģiem ir jāievēro:

Ø Kuģim jābūt skaidri atpazīstamam kā hospitāļkuģim;
Ø Kuģim ir pienākums sniegt palīdzību jebkuras nācijas pārstāvjiem;
Ø Kuģis nedrīkst tikt izmantots militāriem mērķiem;
Ø Kuģi nedrīkst iejaukties karadarbībā vai traucēt karojošo pušu karakuģiem;
Ø Karojošās puses, kā nosaka Hāgas vienošanās, var pārmeklēt jebkuru hospitāļkuģi, lai pārliecinātos, ka augstāk minētie noteikumi nav pārkāpti.

Gadījumā, ja kāds no šiem nosacījumiem netika ievērots, kuģis automātiski kļuva par ienaidnieka kuģi un varēja tapt likumīgi iznīcināts. Tomēr apzināts uzbrukums hospitāļkuģim un tā iznīcināšana tika uzskatīta par kara noziegumu. Pēc Otrā pasaules kara hospitāļkuģu darbību regulē 1949. gadā pieņemtās Ženēvas konvencijas. Lai hospitāļkuģis būtu viegli atpazīstams jūrā, to parasti krāso noteiktās krāsās – pilnīgi balts korpuss, zaļa vai sarkana līnija visā korpusa garumā, atpazīšanas ugunisun Sarkanā Krusta zīmes.Šāds „ietērps” pasargā kuģi no militārām darbībām, kaut gan nedod 100 % drošības garantiju, kas karadarbības apstākļos vienkārši nav iespējams.


Autortiesības © Kravu-parvadajumi.eu. Visas tiesības aizsargātas. Pārpublicēt saturu drīkst oblagiāti norādot atsauci – https://kravu-parvadajumi.eu/