| Artūrs Kalniņš

Jaunais zīda ceļš– nebijušas iespējas vai neparedzami draudi?

Jaunais zīda ceļš

Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris ir Eiropas Savienība. 2019. gadā tās eksportēto preču vērtība uz ES bija 395 miljardi eiro. Tādēļ viens no Pekinas lielākajiem ekonomiskajiem mērķiem ir samazināt eksporta izmaksas.

Turklāt Ķīnas valūta – juaņa – kļūst arvien spēcīgāka, jo tās zemā vērtība padara eksportēšanu uz ārvalstīm lētu, kā arī nodrošina ārvalstu valūtas pārpalikumu Ķīnas bankās. Šis pārpalikums savukārt tiek izmantots, lai investētu JZC dalībvalstīs. Tādējādi Ķīna nodrošina savas ekonomikas strauju attīstītību.

Ķīnas Jaunais zīda ceļš arī veicina juaņas izmantošanu kā starptautisku valūtu, rezultātā samazinot tarifus. Pateicoties šai infrastruktūras un tirdzniecības iniciatīvai, Ķīnas eksporta tirgus turpina ievērojami augt – laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam tirdzniecības vērtība starp Ķīnu un JZC dalībvalstīm bija 6 triljoni ASV dolāru.

Saskaņā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) datiem Pekina ir solījusi ieguldījumus 1 triljona dolāru vērtībā, kas pārsvarā tiks izmantoti, lai uzlabotu infrastruktūru gar jūras un sauszemes koridoriem, kā arī tirdzniecības politiku. Attīstītā infrastruktūra valsts iekšienē ir iekšpolitiski stratēģisks solis. Ķīna paralēli vēlas attīstīt tirdzniecību un preču plūsmu nabadzīgākos reģionos, lai samazinātu to atpalicību.

Arī ārpolitikā Ķīna ir veikusi stratēģiskus gājienus. Lielākā daļa no JZC dalībvalstīm ir nabadzīgas un izmisīgi alkst pēc ekonomiskās izaugsmes, tāpēc ir gatavas sacensties savā starpā, lai turpinātu saņemt naudu no Ķīnas. Šī konkurence dod iespēju Pekinai iegūt politisko ietekmi investīciju saņēmējvalstīs.

Ķīna ir ES otrs lielākais partneris aiz ASV. ES 2019. gadā uz Ķīnu eksportēja preces 210 miljardu eiro vērtībā un, kā jau minēts, importēja preces 395 miljardu vērtībā. Šie skaitļi liecina par savstarpēju ekonomisku atkarību. Tomēr tie arī ataino ievērojamo tirdzniecības atšķirību un vispārējo ekonomisko nelīdzsvarotību starp abiem partneriem. Turklāt ar JZC attīstību Ķīnas tiešās ārvalstu investīcijas ES 2016. gadā pieauga par 90% un pirmajos sešos mēnešos sasniedza 70 miljardus eiro. Situācijā, kad Itālija ir parakstījusi JZC saprašanās memorandu, tiešās ārvalstu investīcijas no Ķīnas turpinās pieaugt. Saprašanās memorandam starptautisko tieslietu ietvaros nav juridisku seku, bet tā rezultātā Itālija un Ķīna ir noslēgusi 29 darījumus un līgumus 2,5 miljardu eiro vērtībā.

Šo investīciju rezultātā ES kļūst arvien atkarīgāka no Ķīnas. Tajā pašā laikā aug arī Ķīnas nepieciešamība pēc stabila un vienbalsīga Eiropas Savienības atbalsta, jo JZC un tā esamība Eiropā ir ārkārtīgi būtiska daļa Pekinas plānā kļūt par globālo ekonomisko līderi. Tādēļ ES ir īpaši satraukusies par tās dienvidu un austrumu dalībvalstīm, kuras riskē aizņemties vairāk no Ķīnas, nekā spēs atmaksāt. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Itālija, kuras valsts parāds ir 130% no iekšzemes kopprodukta, bet kura, noslēdzot iepriekšminētos darījumus ar Ķīnu, vēlas stiprināt savu ekonomiku. Tomēr šajā plānā ir saskatāma problēma – pārāk daudz parādu un nepietiekama ekonomiskā izaugsme var izraisīt Itālijas, kā arī visas ES destabilizāciju, jo daļa Eiropas Savienības dalībvalstu (Itālija, Grieķija, Portugāle, Slovēnija, Horvātija) ir saņēmušas ar JZC saistītas investīcijas.

Ķīnas investīcijas var izraisīt dažādus drošības riskus

Ķīnas investīcijas Eiropas Savienībā izraisa ES sadrumstalotību, jo katrai valstij ir savi likumi investīciju jautājumos, un Pekina var izmantot valstis ar zemākām drošības prasībām. Ar ekonomisko kontroli un piesaistītajiem līdzekļiem Ķīna iegūst arī politisko ietekmi šajās valstīs, un tādas valstis kā Itālija, kura ir parakstījusi saprašanās memorandu, ir pakļautas vēl lielākam riskam.

Lai stiprinātu savu pozīciju Eiropas Savienībā, Ķīna ir izveidojusi 16+1 sadarbības formātu, kas veicina Ķīnas un Eiropas reģionālo sadarbību. Šis formāts ļauj Ķīnai veicināt tās politisko ietekmi attiecībā uz Jauno zīda ceļu, jo dalībvalstis jau saņem ieguldījumus no Ķīnas un vēlas turpināt šo ieguldījumu nodrošināšanu. Turklāt 16+1 formāts ir īpaši izdevīgs Ķīnai, jo tajā ietilpst 11 ES dalībvalstis, tajā skaitā arī Latvija. Tas nozīmē, ka Ķīna var ietekmēt ES lēmumu pieņemšanu aiz citu ES dalībvalstu aizsega. Līdz ar to dažas valstis varētu mainīt savu nostāju par cilvēktiesībām, caurredzamību un drošību Eiropas Savienībā.

Un šādas izmaiņas ES dalībvalstu iekšpolitikā jau ir novērojamas. Grieķijas lielāko ostu, Pirejas ostu, kontrolē Ķīnas valsts uzņēmums COSCO. Šīs ostas darbinieku pamata darba tiesības tiek pārkāptas katru dienu. Ostā strādājošajiem ir aizliegts būt arodbiedrībās, lielākajai daļai ir jāstrādā virsstundas bez papildu samaksas un jāstrādā pilnas 8 stundu maiņas bez labierīcībām un ēdienreizēm.

Tomēr vislielākās bažas rada tas, ka Grieķijas valdība nerīkojas, lai apturētu pārkāpumus un pat virzās tuvāk atslābinātākiem darbinieku tiesību likumiem, kas ir par labu Ķīnas uzņēmumam. Turklāt Pirejas osta ir viena no straujāk augošajām Eiropas ostām, un tas, ka tā ir Ķīnas valsts uzņēmuma kontrolē, ir arī riska faktors ES drošībai, it īpaši tāpēc, ka Ķīnas uzņēmumi turpina stratēģiski pirkt likmes dažādās Eiropas ostās, tostarp Nīderlandē, Francijā, Spānijā un citur.

Latvijas un Ķīnas ekonomiskā sadarbība pagaidām nav attīstīta

Saskaņā ar 2016. gada datiem, Ķīnas investīcijas Latvijā sastāda tikai 0,5% no visām tiešajām ārzemju investīcijām, kuras Latvija saņem. Pārsvarā ieguldījumi ir saistīti ar nekustamajiem īpašumiem. Rezultātā ir redzams, ka Latvijai un Ķīnai nav spēcīgu ekonomisko saišu. Latvijas dalība 16+1 formātā ir tās pašas iniciatīva, kuras pamatā ir vēlme stiprināt ekonomiskās saites ar Ķīnu.2016. gadā Rīgā norisinājās ikgadējais 16+1 formāta samits, kura laikā tika analizētas un plānotas turpmākās sadarbības starp dalībvalstīm. Samitā tika pieņemta Rīgas Deklarācija par ciešāku sadarbību loģistikā starp Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm un Ķīnu.

Pēc 2019. gada datiem, Latvijā ir nodibināts Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu loģistikas sadarbības sekretariāts Rīgā, kā arī izveidota virtuālās informācijas platforma http://www.ceec-china-logistics.org. No Ķīnas saņemtās investīcijas norāda uz to, ka šobrīd Latvijai nav izteikti liela nozīme JZC attīstībā, bet sadarbības un iniciatīvas liecina arī par to, ka Ķīna vēlas Latviju paturēt kā sabiedroto. Iespējams, ka Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un ostas ir vieni no stratēģiskajiem faktoriem Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību pamatā.

G7 valstu vadītāji plāno dot pretsparu Ķīnas JZC iniciatīvām

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, kurš vadīja ASV, Francijas, Japānas, Itālijas, Lielbritānijas un Vācijas līderu diskusiju par Ķīnu, aicinājis rast vienotu nostāju, lai stātos pretī Pekinas mestajam izaicinājumam. G7 plāno piedāvāt jaunattīstības valstīm infrastruktūras projektu, kas varētu kalpot kā alternatīva “Vienas joslas un viena ceļa” jeb Jaunā zīda ceļa iniciatīvai, kurā Ķīna gatava ieguldīt triljoniem dolāru. Pasaules rūpnieciski attīstītāko valstu septiņnieks plāno vērienīgu infrastruktūras attīstīšanas iniciatīvu trūcīgajās valstīs, šādi cenšoties radīt pretsvaru Ķīnas JZC daudzu triljonu dolāru investīciju plāniem.

Ekspertu vērtējumā, infrastruktūras objektu trūkums vairākās pasaules daļās ir aptuveni 40 triljonu dolāru apjomā, un šī iniciatīva iecerēta, lai palīdzētu to aizpildīt. Kaut arī nekādas finansiālas darbības pagaidām nav veiktas, ASV un tās G7 partneri, privātais sektors un citas ieinteresētās puses drīzumā varētu mobilizēt simtiem miljardu dolāru ieguldījumiem infrastruktūrā zemu un vidēju ienākumu valstīs.

Kā norādījusi kāda ASV administrācijas amatpersona, infrastruktūras attīstība tiks īstenota finansiāli, ekoloģiski un sociāli atbildīgi, piedāvājot saņēmējvalstīm ilgtspējīgu un caurredzamu finansējuma avotu, lai apmierinātu to infrastruktūras vajadzības: „Tas nav tāpēc, lai liktu valstīm izvēlēties starp mums un Ķīnu. Tas ir tāpēc, lai piedāvātu apstiprinošu, alternatīvu redzējumu un pieeju, ko tās varētu izvēlēties. Tas kontrastē ar to, kā dažas citas valstis īsteno aktivitātes infrastruktūras jomā.”

Ķīnas JZC projekts arī kopumā tiek vērtēts kā visnotaļ strīdīgs un saņēmis daudz kritikas.Kritiķi norāda, ka trūcīgās valstis šīs pieejas rezultātā nokļūst parādu slazdā un politiskajā atkarībā, bet dabas aizsardzības standarti tiek apieti.

Turklāt Ķīnas uzņēmumi un darbaspēks ir vienīgie, kas tiek iesaistīti. Tā notiek Pakistānā, Šrilankā, Mozambikā, vairākās Klusā okeāna salu valstīs un citviet, tostarp Eiropā, piemēram, Horvātijā. Ja valsts nespēj atmaksāt aizdevumu, līgumā ir paredzētas arī politiskas saistības. Ķīna investē ceļos, dzelzceļos, ostās un citos infrastruktūras projektos, lai izveidotu jaunus tirdzniecības sakarus Eiropā, Āfrikā, Latīņamerikā un Āzijā. Tā arī ir Jaunā zīda ceļa projekta būtība, un Rietumu pasaules reakcija, piedāvājot līdzvērtīgus pašu finansētus projektus attīstības valstīm, būtu adekvāta rīcība.

Kopumā gan jāatceras, ka visa pasaule, tostarp Ķīna, mūsdienās ir saistīta ar ekonomiskajām saitēm stiprāk nekā jebkad, tāpēc jāmeklē arī abpusēji izdevīgas sadarbības iespējas. Kā pēc minētās diskusijas teica Vācijas kanclere Angela Merkele: „No vienas puses, mēs zinām, ka G7 valstu un Ķīnas sociālās sistēmas ir atšķirīgas. Mēs kritizējam cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā, lai tas būtu Sjiņdzjanā vai Honkongā. Mēs arī, protams, pieprasām brīvu pieeju starptautiskajiem ūdeņiem (Dienvidķīnas jūrā). Tās ir ļoti svarīgas lietas. No otras puses, mums ir arī kooperatīvas saites daudzās jomās. Piemēram, klimata jomā, kā arī brīvajā tirdzniecībā,” atzina Merkele. Vācijas kanclere teica, ka visas G7 valstis ir apņēmušās ievērot uz likumiem balstītu starptautiskās un daudzpusējās sadarbības mehānismu attiecībās ar Ķīnu


Autortiesības © Kravu-parvadajumi.eu. Visas tiesības aizsargātas. Pārpublicēt saturu drīkst oblagiāti norādot atsauci – https://kravu-parvadajumi.eu/