Kā samazināt loģistikas ietekmi uz apkārtējo vidi?

Jau kādu laiku sabiedrībā ir aktualizējušās vides problēmas, to apzināšanās un, galvenais, risināšana. Lai nonāktu pie visai dzīvajai būtnei labvēlīgiem apstākļiem, vairāku valstu un to apvienību vadības ir nonākušas pie kopsaucēja.

Eiropas nākotne ir atkarīga no veselīgas planētas. Pašreizējo ar klimatu un vidi saistīto problēmu risināšanai ir nepieciešama steidzama un vērienīga reakcija. Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Klimatneitralitāte ir gala mērķis šai pasākumu kopai, kad mūsu saimnieciskā darbība, mūsu ekonomika nerada nekādas pārmaiņas klimatā. Tas nozīmē, ka nekādas piesārņojošās gāzes vairs atmosfērā nenonāk vai arī, ja nonāk, tad tikai tas CO2, ko mēs izelpojam un ko pēc tam daba atkal uzņem atpakaļ. Šā mērķa sasniegšanai būs jāpārveido Eiropas sabiedrība un ekonomika, lai tā būtu rentabla un taisnīga, kā arī sociāli līdzsvarota. Eiropas Komisijas paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir izklāstītas politikas iniciatīvas, kuru mērķis ir palīdzēt ES līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitātes mērķi. Galvenais uzstādījums ir tāds, ka atbildība par klimata problēmām ir jāuzņemas ik vienam. Liekot lieliem uzņēmumiem ierobežot savu darbību, mainīt izejvielas, darbības veidu, mērķis tiks sasniegts daudz ātrāk, nekā atstājot šo katra paša iedzīvotāja rokās.

Ir vairāki veidi, kā piemērot videi draudzīgu loģistikas pieeju.

Viens no tiem būtu iekļaut videi draudzīgākus kritērijus iepirkumu politikā. Tie būtu ilgtspējības kritēriji, novērtējot sadarbības partneru piedāvājumu. Tās ir produkta īpašības, piemēram, videi draudzīga iepakojuma iegāde un plastmasas izmantošanas ierobežošana iesaiņošanas materiālā. To ražošanas procesi, kuros starptautiskie noteikumi garantē videi labvēlīgu darbību veikšanu.

Piegādātāja atrašanās vieta, nosakot prioritāti tiem, kas atrodas vistuvāk konkrētai ražošanas vietai. Tādējādi samazinot lieku kravas transporta līdzekļu pārvietošanos. Lai varētu realizēt šādu transporta loģistikas pieeju, ir jāpārplāno esošie transporta maršruti un to biežums. Transporta pārvietošanās atstāj vislielāko ietekmi uz vidi. Līdztekus videi draudzīgāku kravas transportlīdzekļu iegādei, ir jāizmanto sistēmas, kas palīdz piegādes maršruta plānošanā un ļauj veikt kravas apvienošanu.

Noliktavām ir jāatbilst ilgtspējīgas būvniecības un apsaimniekošanas standartiem. Loģistikas nozares uzplaukums veicina pieprasījumu pēc jaunām noliktavām vai liek uzņēmumiem pārveidot savu infrastruktūru, lai tā atbilstu tirgus prasībām. Pats pirmais solis būtu izpēte, vai nav kādas jau esošas telpas, ko piemērot noliktavas vajadzībām. Ja tas nav iespējams, tad ir divas iespējas, kādam būtu jābūt būvprojektam.

Pirmā iespēja ir būvēt tādas noliktavas telpas, kas būs derīgas lietošanā vēl gadiem, un gadījumā, ja nepieciešamības pēc tām vairs nebūs, pārveidojamas par ko citu. Tādējādi nepievienojot šo būvi jau tā lielajam pamesto ēku, telpu un projektu skaitam.

Otrā iespēja ir būvēt noliktavu ar gatavo konstrukciju izmantošanu. Tādējādi darbs tiek veikts ātri, lēti un to iespējams ātri un lēti nojaukt, aiz sevis atstājot salīdzinoši nelielas pēdas. Šobrīd ir daudz būvfirmu, kas piedāvā īstenot šādus projektus gan dzīvojamām telpām, gan noliktavu būvei.

Vides problēmu risinājums, kas obligāti būtu jāievieš, ir atkritumu uzraudzība un pārstrāde. Šķirojot ražotnēs, noliktavās, piegādes punktos radušos atkritumus un nododot tos atbilstoši ir iespējams palielināt pārstrādāto materiālu izmantošanu.

Kopumā varam secināt, ka uzņēmumi ar ilgtspējīgu attīstību savā darbībā domās par zaļo loģistiku. Augstais komunikāciju tehnoloģiju attīstības līmenis var sniegt visu biznesam nepieciešamo globālā mērogā, bet loģistika var to realizēt. Līdz ar to var secināt, ka loģistika turpina attīstīties un attīstība loģistikai kā nozarei notiek arī Latvijā un aizvien vairāk tiks domāts par zaļo loģistiku un tās veicināšanu.