| Super User

Ķīnas īstenotā Lietuvas tirdzniecības blokāde turpinās

Ķīnas īstenotā Lietuvas tirdzniecības blokāde turpinās

Pēc 2021. gada 18. novembrī notikušās Taivānas pārstāvniecības atvēršanas Viļņā, Ķīna ir spērusi asus atbildes soļus, pazeminot diplomātiskās attiecības ar Lietuvu un īstenojot Lietuvas preču blokādi.

Vēl vairāk – pagājušā gada 9. decembrī ziņu aģentūra Reuters ziņoja, ka Ķīna ir likusi starptautiskajiem uzņēmumiem pārtraukt attiecības ar Lietuvu, pretējā gadījumā tiem draud izslēgšana no Ķīnas tirgus. Bet pašās gada beigās, 24. decembrī, ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis intervijā brīdināja, ka Ķīnas īstenotā Lietuvas eksporta blokāde saistībā ar strīdu par Taivānas pārstāvniecību arvien vairāk ietekmē citu ES valstu uzņēmumus.

Tiek ietekmēta ne tikai Lietuvas tiešā tirdzniecība

Lietuvas tiešā tirdzniecība ar Ķīnu ir pieticīga, taču tās uz eksportu balstītā ekonomika ir mājvieta simtiem uzņēmumu, kas ražo tādus produktus kā mēbeles, lāzerus, pārtiku un apģērbu starptautiskajiem uzņēmumiem, kas produkciju pārdod tālāk Ķīnai. Taču ķīnieši neaprobežojas tikai ar tiešās tirdzniecības apturēšanu – Ķīnas varas iestādes ir sūtījušas ziņojumus starptautiskiem uzņēmumiem, ka, ja viņi izmantos rezerves daļas un piegādes no Lietuvas, viņiem vairs nebūs atļauts pārdot preces Ķīnas tirgum vai iegūt preces tur. Un tā rezultātā jau konstatēti fakti, ka šādi uzņēmumi atceļ līgumus ar Lietuvas piegādātājiem.

Vaicāts par Ķīnas rīcību, Džordžs Magnuss no Oksfordas Universitātes Ķīnas centra sacīja, pavēršanās pret trešo pušu uzņēmumiem bija neparasta un iepriekš neredzēta prakse.

Arī Lietuvas Rūpnieku konfederācija, kas pārstāv tūkstošiem Lietuvas uzņēmumu, apstiprināja, ka Ķīnas mērķis ir daži starptautiski uzņēmumi, kas iepērk preces no Lietuvas piegādātājiem. Turklāt iepriekš izteiktie draudi kļuvuši par realitāti – jau 2021. gada decembra sākumā esot konstatēts pirmais gadījums, kad no Ķīnas puses tiek izdarīts tiešs spiediens uz piegādātāju, lai viņš atteiktos no Lietuvā ražotām precēm. 

Palīdzību uzreiz sniegt nespēj neviens

Lietuvas valdība plāno izveidot fondu, lai pasargātu vietējos uzņēmumus no Ķīnas represijām. Tādēļ tā risina sarunas ar Ķīnas strīda riskam pakļautajiem uzņēmumiem par iespējamā finansiālā atbalsta, piemēram, aizdevumu, piedāvāšanu. Tāpat jau decembra sākumā Lietuva ar lūgumu pēc atbalsta vērsusies Eiropas Komisijā.

  1. gada nogalē ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis brīdināja, ka Ķīnas īstenotā Lietuvas eksporta blokāde saistībā ar strīdu par Taivānu arvien vairāk ietekmē citu ES valstu uzņēmumus. "Mūs satrauc tas, ka mēs arvien biežāk saņemam ziņojumus no citām dalībvalstīm par bloķētu importu no Ķīnas. Acīmredzot Ķīnas muita neapstrādā preces no citām ES valstīm, ja tajās ir Lietuvā ražotas sastāvdaļas."Dombrovskis sacīja, ka ir "daudzi gadījumi, kad Ķīnas ostās tiek apturēts imports no Lietuvas un ES, un to skaits ar katru dienu palielinās". Viņš arī izteicās, ka Komisija izmanto politiskos un diplomātiskos kanālus, lai mēģinātu atrisināt strīdu, kā arī solīja iesniegt sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijai, piebilstot, ka "mēs dotu priekšroku mierizlīgumam par šo problēmu, tas ir acīmredzams, taču mums ir jābūt gataviem, ka šie centieni būs neveiksmīgi."

Lietuvas Rūpnieku konfederācija (LPK) 2022. gada sākumā vērsusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā komitejā saistībā ar Ķīnas noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem Lietuvas precēm. Rūpnieki cer, ka komiteja pievērsīs OECD uzmanību esošajai situācijai un vērsīsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā, informēja LPK. Turklāt jaunākie Ķīnas lēmumi ietekmē ne tikai Lietuvas, bet arī citu Eiropas valstu piegādes ķēdes un investorus. Ķīna kavē Lietuvas preču un kravu muitas procedūru, kā arī tiek likti šķēršļi kravām no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ja tajās ir detaļas no Lietuvas. Tāpat Ķīnas ostās iestrēguši simtiem konteineru, kurus nevar pārsūtīt uz citām valstīm.

Uzņēmumi meklē izeju saviem spēkiem

Saistībā ar Ķīnas īstenoto Lietuvā ražoto preču blokādi atsevišķas Lietuvas kompānijas mēģina savu produktu kravas virzīt caur Rīgas vai citām Baltijas jūras ostām. Arī importētāji no Ķīnas meklē alternatīvas ostas, pašā 2021. gada nogalē informējuši uzņēmumu pārstāvji. Lietuvas Rūpnieku konfederācijas (LPK) prezidents Vidmants Janulevičs atzina, ka eksports no Lietuvas uz Ķīnu ir apstājies. Viņš teica, ka Ķīnas tirgum savu produkciju piegādāt pašlaik spēj tikai atsevišķas kompānijas, galvenokārt no tehnoloģiju sektora.

Tāpēc, kā atzina Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents un "Klaipedoskonteineriuterminalas" vadītājs Vaidots Šileika, Lietuvas ražotāji un eksportētāji sāk izmantot kaimiņvalstu ostas, lai nogādātu savu produkciju Ķīnas tirgū. "Lielākoties tā ir Rīgas osta, bet ir arī Polijas ostas. Ir pazīmes, ka arī kravu importētāji mēģina atrast alternatīvas ostas." Viņš klāstīja, ka importam no Ķīnas kā pēdējā izkraušanas osta tiek izmantota Rīga, turklāt Lietuvas ziemeļu daļas ražotāji un importētāji, kuri jau iepriekš daļu kravu virzīja caur Rīgu, tagad šādu plūsmu arvien palielina.

Arī Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Janulevičs atzina, ka uzņēmēji meklē dažādas iespējas, bet detalizētāk atteicās stāstīt, jo Ķīnas puse cieši sekojot Lietuvas medijos izskanējušajai informācijai. LPK prezidenta rīcībā neesot informācijas, vai kāds Lietuvas eksportētājs, kurš piegādā produkciju Ķīnā, apsvērtu iespējas pārcelt savu biznesu uz citu valsti, tomēr viņš piebilda, ka uzņēmēji "meklē dažādus risinājumus".

Problēmas sakne – viens vārds

Visa milzīgā strīda galvenais iemesls ir fakts, ka Lietuva atļāva Taivānas pārstāvniecībai Viļņā savā nosaukumā izmantot vārdu „Taivāna”. Citās valstīs analogas Taivānas pārstāvniecības ir reģistrētas zem tās galvaspilsētas Taipejas („Taibei”) vārda, pret ko Ķīna neiebilst, jo šāda pieeja, pēc Ķīnas vadības domām, respektē Pekinas īstenoto "vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.

Daudzi uzskata, ka Ķīnas atbilde ir neproporcionāli agresīva, taču šāda vai līdzīga rīcība bija paredzama, tādēļ viņiem nav līdz galam saprotama lietuviešu spītība izmantot šīs pārstāvniecības nosaukumā tieši Taivānas vārdu. Par kļūdu to atzinis arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kurš 4. janvārī intervijā ziņu radiostacijai "Žiniuradijas" atzina, ka "domāju, ka ne jau Taivānas pārstāvniecības atvēršana bija kļūda, bet gan tās nosaukums, kuru ar mani nesaskaņoja". Viņš arī pauda nožēlu, ka "pārstāvniecības nosaukums ir kļuvis par izšķirošu faktoru, kura dēļ tagad būtiski tiek ietekmētas mūsu attiecības ar Ķīnu".

Vai šādi komentāri varētu liecināt par gaidāmu notikumu pavērsienu, pagaidām grūti spriest. Lai gan ir skaidrs, ka pašreizējā situācija nav izdevīga nevienai no iesaistītajām pusēm, jo rada sarežģījumus starptautiskajā tirdzniecībā, pagaidām nešķiet, ka kaut kas būtiski mainītos. Ķīna savu principu dēļ gatava upurēt ne tikai sīkus tirdzniecības sarežģījumus vien…

Izmantotie materiāli

https://www.lrt.lt/

https://www.lsm.lv/

https://www.reuters.com/

https://www.delfi.lv/

https://www.delfi.lv/


Autortiesības © Kravu-parvadajumi.eu. Visas tiesības aizsargātas. Pārpublicēt saturu drīkst oblagiāti norādot atsauci – https://kravu-parvadajumi.eu/