Ķīnas tērauda nozares lejupslīde

Lai gan gada sākumā šķita, ka Ķīnas ekonomika un loģistikas nozare ir uzplaukusi, neskatoties uz smago Covid pandēmijas krīzi, prognozes un rādītāji vairs nav tik spīdoši.

Šobrīd Ķīna atrodas finansiāli nestabilā vietā un liela daļa pasaules finanšu un akciju analītiķu prognozē, ka esošā krīze tikai pasliktināsies un valsts gatavojas stāsties pretī vienai no bargākajām ziemām līdz šim.

Finanšu lejupslīde ir skārusi daudzas nozares, taču visplašāk Ķīnas tērauda un dzelzsrūdas ražošanas un apstrādes nozares. Sākoties krīzei, viena no vadošajām valsts nekustamo īpašumu attīstītājām “Evergrande” paziņoja, ka vairs nespēs atbalstīt savā pārraudzībā esošos uzņēmumus, kā arī nespēs izpildīt savas saistības apmēram 300 miljardu dolāru apmērā. Šādas ziņas, protams, satricināja uzņēmumus, kam papildus bažas izraisīja arī Ķīnas valdības nesteidzīgā situācijas risināšana. Šajā brīdī jebkura firma vai finanšu iestāde, kas rēķinājās ar “Evergrande” spēju izpildīt savas saistības, kļuva neaizsargāta pret zaudējumiem. Maija vidū valdība paziņoja par jaunu stimulu uzņēmējiem, lai atkoptu Covid-19 skarto ekonomiku. Jaunais reglaments paredz atkopšanās pasākumus investīciju un rūpniecības politikā, lai spētu sasniegt valsts nostādīto mērķi izaugsmē par 5.5 %. Tomēr daudzi eksperti apgalvo, ka tas tika darīts pārāk vēlu. Diemžēl Ķīna vairs neizskatās pēc tādas globālās lielvaras kāda tā bija pirms gada.

Ar katru dienu valsts ekonomika kļūst aizvien vājāka, novedot tērauda ražošanas nozares tuvu bankrotam. Neskatoties uz valsts pēdējā brīža tēriņiem, izskatās, ka tā nespēs sasniegt noteikto izaugsmes mērķi 5.5 % apmērā. Ķīnas tērauda rūpniecība un tie uzņēmumi, kas to apgādā ar izejvielām, piemēram, dzelzsrūdu, tagad saskaras ar neprognozējamu nākotni. Tuvojoties gada otrajai pusei, tērauda ražošanas nozares rentabilitāte jau ir ievērojami samazinājusies. Jūlijā mazāk nekā 20 % no iekļautajiem tērauda uzņēmumiem ir paziņojuši, ka tie spēs strādāt ar peļņu, pārējie 80% - strādās ar zaudējumiem. Lai gan gada pirmajā ceturksnī prognozes bija labas un apmēram 80 % no tērauda ražošanas uzņēmumiem ziņoja par rentabilitātes pieaugumu. 

Ķīna ir ne tikai viena no lielākajām tērauda ražotājām, bet arī viena no lielākajām to patērētājām. Ražotāju augšgalā tā nokļuva jau 1996. gadā, taču 2020. gadā sasniedza rekordlielus tērauda ražošanas daudzumus, kas bija mērojami 1.07 miljardu tonnās. Neskatoties uz tik apjomīgiem cipariem, Ķīna pati patērē apmēram 95 % no tās saražotās tērauda daudzuma. Attiecīgi vidējā ražošanas jauda ir 1.2 miljardu tonnu gadā un valsts patēriņš svārstās ap 1 miljardu tonnu. Bez vietējā tirgus nozare valstī nespētu izdzīvot. Tomēr nekustamo īpašumu attīstītāju intereses trūkums pēc piedzīvotās krīzes ir izraisījis daudzu projektu slēgšanu, samazinot tērauda izmantošanu. Galu galā nekustamais īpašums un auto ražošana ir vieni no lielākajiem tērauda patērētājiem valstī. Tikmēr aptuveni 29% Ķīnas nekustamo īpašumu kompāniju apgalvo, ka tuvojas bankrotam.

Vai Ķīnas tērauda nozari sagaida pagrimums? Jau bijām vēstījuši par Ķīnas loģistikas atkopšanos, taču prognozes, maigi izsakoties, ir ļoti bēdīgas. Arī loģistikā gada sākums iesākās labi, taču arī šīs nozares nākotne nav skaidra. Daudzi eksperti uzskata, ka tērauda nozari sagaida smags periods, ņemot vērā pārdošanas apjomu samazināšanos, cenu krituma un rentabilitātes samazināšanos. Arī valdība spēj dot tikai solījumus par jauniem risinājumiem, kas pagaidām nesniedz nekādu cerību. Bet, ņemot vērā Ķīnas finanšu krīzi, galvenā politikas veidošanas struktūra joprojām cīnās par dažādiem pasākumiem tērauda ražošanas likstās. Šobrīd vietējām valdībām vairāk kā jebkad iepriekš ir jāpieņem skaidri un konstruktīvi lēmumi.