Ostas 2030: globālie attīstības virzītājspēki

Ostas 2030: globālie attīstības virzītājspēki

Finanšu un grāmatvedības konsultācijas uzņēmuma Deloitte struktūrvienība Deloitte Port Advisory ir veicis pētījumu par ostu attīstības tendencēm laikposmā līdz 2030. gadam. Tajā ieskicētie attīstības virzieni ir nozīmīgi arī Latvijas ostām, pirmām kārtām jau Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām, kas spēlē ļoti būtisku lomu Latvijas kravu pārvadājumu infrastruktūrā.

Pēc pētījuma autoru domām, galvenie attīstības virzieni būs tehnoloģiju ieviešana, maksimāli lietderīga telpu un platību izmantošana, kā arī tā saucamā zaļā domāšana, respektīvi, virzība uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu un pārvadāšanu. Kaut arī turpmākās attīstības perspektīvas pagaidām ir samērā neparedzamas, it īpaši jau COVID-19 pandēmijas apstākļos, tomēr galvenās izmaiņas, pēc Deloitte Port Advisory aplēsēm, skars pārvadājumu maršrutus, ostu konkurētspēju, ostu infrastruktūru un ekosistēmu, un kravu plūsmas sadalījumu.

Protekcionisms un politiskā riska faktors

Protekcionisms un citi politiskie riski arvien lielākā mērā ietekmē globālo tirdzniecību. Piemēram, politiskās nesaskaņas starp ES no vienas puses, un Krievijas Federācijas un Baltkrieviju no otras, kas laika gaitā ir tikai pastiprinājušās, ir izraisījušas būtiski kravu apgrozījumu kritumu Latvijas ostās. Savukārt mūsu tuvāko austrumu kaimiņu protekcionisms izpaužas vēlmē pārorientēt dažādu kravu plūsmu no Baltijas ostām un savām ostām, kas ir tīri politisku nevis ekonomisku apsvērumu diktēts lēmums. Iespējams, ka nākotnē arvien lielāku kravu plūsmu varētu nodrošināt Āzijas zemes, pirmkārt jau Ķīna, kas patlaban īsteno ambiciozu «Jaunā zīda ceļa» projektu, kas skar teju 70 valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir 65% no visas pasaules iedzīvotāju un kopējas IKP veido teju trešdaļu no pasaules kopējā IKP. Šī projekta mērķis ir izveidot ceļu, dzelzceļu un jūras ceļu tīklu, kas uzlabotu Ķīnas fizisko savienojamību ar pārējo pasauli un varētu padarīt šo valsti par pasaules tirdzniecības globālo platformu. Latvijas ostām, kas patlaban galvenokārt apkalpo kravu plūsmu virzienā austrumi-rietumi, varētu būt nozīmīgs Rail Baltica projekts, kas varētu sekmēt kravu plūsmas pieaugumu pretējā virzienā. Tiek lēsts, ka turpmākajos gados Ķīnā, augot iedzīvotāju vidusslānim, arvien vairāk varētu augt pieprasījums pēc Eiropā ražotām precēm.

Jauno tehnoloģiju ieviešana

Tāpat kā citās loģistikas nozarēs, arī ostu attīstībai nozīmīga ir jauno tehnoloģiju ieviešana un maksimāli lietderīga savu telpu un teritorijas platību izmantošana. Tādas lietas kā robotizācija un mākslīgā intelekta tehnoloģijas varētu ievērojami kāpināt ostu darbības efektivitāti un samazinātu vajadzību pēc cilvēku darba, kas ir īpaši būtiski, domājot par skaidri iezīmēto iedzīvotāju vidējā vecuma palielināšanās tendenci. Protams, ostu darbības automatizācija ne tikai palīdzētu tās sekmīgi integrēt globālajā tirdzniecības ķēdē, bet arī radītu papildu kiberdrošības riskus. Pēc pētījuma autoru domām, tuvākajā nākotnē investīcijas fiziskās infrastruktūras attīstība samazinās attiecībā pret investīcijās jauno tehnoloģiju ieviešanā un to aizsardzībā pret kiberuzbrukumiem. Patlaban automatizēti kravu apkalpošanas termināli lielajās pasaules ostās aug kā sēnes pēc lietus - var minēt gan lielās ostas Vācijā, Nīderlandē, Francijā, kā arī megaostas Vidusāzijā un Ziemeļamerikā.

Jauni maršruti un «zaļā domāšana»

Globālā sasilšana varētu ievērojami izmainīt jūras ceļu maršrutus. Pētījuma autori min, ka Ziemeļjūras maršruta atvēršana jūras kravu pārvadājumiem, kas ir kļuvusi iespējama intensīvas ledāju kušanas dēļ, varētu ievērojami samazināt kuģošanas attālumus no Ziemeļeiropas uz Āziju salīdzinot ar līdzšinējo maršrutu apkārt Labās cerības ragam. Šāda maršrutu maiņa radītu jaunas iespējas arī Baltijas valstu ostām. Pēc pētījumu autoru domām turpmākajos gados mazināsies izejvielu, piemēram, dažādu energoresursu kravu plūsma, un ievērojami palielināsies vajadzība pēc atjaunojamo energoresursu izmantošanas. Tiek lēsts, ka ostas, kuras nepārveidosies atbilstoši «zaļās domāšanas» prasībām, ilgtermiņā zaudēs konkurences cīņu savās «zaļākajām» sāncensēm. Tas viss prasa ievērojamas investīcijas attiecīgas infrastruktūras veidošanā. Vēl viena iespēja sekmēt ostas konkurētspēju ir koncentrēšanās uz konkrētas, samērā šauras, nišas produktiem. Latvijas gadījumā tas varētu būt, piemēram, kokmateriālu kravas, kuru plūsmu nodrošina viens no Latvijas eksporta mugurkauliem - kokapstrādes nozare.


Autortiesības © Kravu-parvadajumi.eu. Visas tiesības aizsargātas. Pārpublicēt saturu drīkst oblagiāti norādot atsauci – https://kravu-parvadajumi.eu/