| Super User

Piegāžu ķēdes lielu pārmaiņu priekšā

loģistikas Piegāžu ķēdes lielu pārmaiņu priekšā

Vēl pirms gada daudzas no valstīm atradās mājsēdē un cerēja uz drīzu ekonomikas atlabšanu līdz ar pandēmijas izzušanu – gan inflācijas pazemināšanos, gan loģistikas sakārtošanos un galu galā uz atgriešanos normālā darbības režīmā.

Diemžēl šobrīd izskatās, ka cerības ir bijušas veltas, spriežot pēc notikumiem pasaulē. Situācija Ukrainā un Šanhajā rāda, ka krīze loģistikas nozarē – piegāžu ķēdēs, ne tikai joprojām ir aktuāla, izskatās, ka lielākie izaicinājumi vēl tikai ir priekšā. Iespējams piegāžu ķēdes mainīsies līdz nepazīšanai! 

Līdz ar jaunām sankcijām daudzi uzņēmumi vairs nevar atļauties atdalīt biznesu un politiku, un ir pārtraukuši importu un eksportu ar Krieviju un tās sabiedrotajiem. Būtībā šobrīd 30 gadu garais darbs, kopš Berlīnes mūra krišanas, tirdzniecības attiecību attīstīšanā ar Krieviju ir vējā. Šobrīd vairāk kā 1200 Eiropas uzņēmumiem ir vismaz viens tiešais piegādātājs no Krievijas. Lai arī pirmajā mirklī tas nešķiet daudz, tomēr tas veido globālas problēmas.

Papildus bažas rada nākošā gada pārtikas ražošana un piegāde. No Ukrainas laukiem augušie graudi tika lielāko tiesu pārstrādāti Turcijā, kas savukārt veic piegādes Āfrikas kontinentam, kas jau šobrīd tiek uzskatīts par neaizsargātu kontinentu ar traucējumiem pārtikas apgādē. Un šis ir tikai viens no piemēriem.

Tikmēr Ķīna turpina savu zero-Covid politiku, kas nozīmē pilnīgu publisko telpu slēgšanu pie kaut viena pozitīva slimības gadījuma. Šobrīd, pēc Omnicron paveida viļņa Šanhaja ir saskārusies ar līdz šim skarbāko mājsēdes politiku – tās iedzīvotājiem ir liegts pamest savas dzīves vietas. Tai skaitā nekādu veikalu apmeklējumu, ārstu vizītes, kā arī inficētie bērni tiek šķirti no veseliem vecākiem. Šobrīd ir liegta lielākā daļa transporta veidu, kas nozīmē, ka jebkādas piegādes ir apgrūtinātas. Atsevišķos avotos tiek minēts par pārtikas trūkumu, kas varētu būt vēl smagāks kā lielais Ķīnas bads sešdesmitajos gados. Lielākā traģēdija ir tā, ka tas nav saistīts ar pārtikas trūkumu, bet gan nespēju to realizēt un piegādāt, daļai no tā atrodoties Šanhajas ostā. Tā pat tiek uzskatīts, ka šie ir centieni pierādīt, ka Ķīnas pandēmijas apkarošanas politika ir daudz efektīvāka par Rietumu centieniem. Līdz ar to tuvākajā laikā politikas maiņa saistībā ar Covid pandēmiju netiek plānota un nav skaidri zināms, kad Šanhajā atgriezīsies ierastā kārtība. 

Gan Šanhaja, gan Ukrainas situācija šķiet nesaistītas, taču to iespaids uz loģistiku - graujošs. Visi jūras pārvadājumi Melnajā jūrā ir pārtraukti, tāpat arī gaisa pārvadājumi virs Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Kā arī daļa valstu ir slēgušas savu gaisa telpu Krievijā reģistrētiem lidaparātiem. Savukārt, Šanhajas osta neraugoties uz ierobežojumiem, strādā 24 stundas diennaktī. Tās darbinieki nepamet ostas teritoriju - ēšana, gulēšana un brīvais laiks tiek pavadīts turpat darba vietā, par spīti tam ir novēroti lieli darbības traucējumi. Lielāko tiesu tie ir saistīti ar striktajām regulām pie kravu iekraušanas un izkraušanas. Šanhaja ir lielākā Ķīnas pilsēta, ar attīstītu rūpniecību un ar lielāko pasaules ostu, kolīdz to procesi tiek traucēti, sekas izjūt visa pasaule. 

Šie abi notikumi pierādīja, ka piegāžu ķēde var sabrukt tikpat kā vienas nakts laikā. Ja pēdējās divas desmitgades, izmaksu samazināšanai, visu iespējamo rūpniecību pārcēla uz austrumiem, tad šobrīd tiek meklēts ceļš atpakaļ. Nozares speciālisti paredz, ka visticamāk piegāžu ķēdes pārtrauks globalizāciju – meklējot vietējos risinājums, lai būtu elastīgāki, ātrāki un noturīgāki pret globālajām pārmaiņām. Tāpat tiek paredzēts, ka Ķīna joprojām spēlēs nopietnu lomu starptautiskajās piegāžu ķēdēs. Šis ir laiks, kad biznesa vadītājiem ir jāmaina līdzšinējās piegāžu ķēdes stratēģijas.


Autortiesības © Kravu-parvadajumi.eu. Visas tiesības aizsargātas. Pārpublicēt saturu drīkst oblagiāti norādot atsauci – https://kravu-parvadajumi.eu/