| Super User

Sanitārā aviācija palīdz glābt daudzu cilvēku dzīvības

Sanitārā aviācija

Lidojošie hospitāļi, medicīniskās lidmašīnas, avio ātrā palīdzība – mūsdienās sanitārās aviācijas nozari dēvē tikpat dažādi, cik plaša spektra pakalpojumus tā sniedz. Tā radās laika posmā pēc Pirmā pasaules kara, attīstījās un tika plaši izmantota Otrā pasaules kara laikā, bet visvairāk guva piekrišanu unizplatījāsvisā pasaulē 20. gadsimta otrajā pusē.

Mūsdienās sanitārā aviācija galvenokārt tiek izmantota, lai sniegtu neatliekamo palīdzību cilvēkiem grūti pieejamās vietās, kā arī steidzamai pacientu un ievainoto transportēšanai no mazapdzīvotām vietām un zemāka līmeņa medicīniskām iestādēm uz mūsdienīgām slimnīcām.

Sanitārā aviācija radās 20. gadsimta starpkaru periodā

Pirmā pasaules kara laikā aviācija kā tāda vēl bija iedīglī, tādēļ sanitārās aviācijas rašanās tīri tehniski nebija iespējama. Taču aviotehnoloģiju attīstības tempi bija ļoti strauji, un pēc pāris desmitgadēm, 20. gs. 30. gados, tika projektētas un uzbūvētas pirmās tā laika lidmašīnu sanitārās versijas. Tapa izstrādātas galvenās prasības, kādām bija jāatbilst šādas lidmašīnas aprīkojumam un tās lidošanas spējām. Otrā pasaules kara laikā sanitārā aviācija tika ieviesta daudzviet, to izmantoja visas karojošās puses, lai gan salīdzinoši nelielā mērogā.
Sanitārās aviācijas lielākais uzplaukums tika novērots 20. gs. otrajā pusē. To lielā mērā sekmēja helikopteru parādīšanās un plaša izplatīšanās visā pasaulē, turklāt līdz ar to ienākšanu pavērās iespēja nokļūt tur, kur ar lidmašīnām tas tīri tehniski nebija iespējams – piemēram, nelielā pļavā pie lauku mājas, grūti piebraucamā kalnainā apvidū vai īpašā šim nolūkam izveidotā laukumā pie slimnīcas korpusa. Attīstījās arī lidmašīnas – pieauga to celtspēja, tika hermetizēti saloni, kas ļāva uzņemt uz borta vairāk cilvēku un nogādāt viņus līdz slimnīcām ērtāk un drošāk.

Sanitārā aviācija Latvijā mūsdienās tikpat kā netiek izmantota

Arī Latvijā sanitārā aviācija ienāca Otrā pasaules kara laikā – pirmā stacija tika izveidota 1944. gada 23. septembrī, Daugavpilī. To noteica fakts, ka tolaik Latvijas teritorija bija sadalīta starp divām okupācijas varas armijām un Rīga vēl atradās vācu armijas pārziņā. Tā kā Padomju Savienībā sanitārās lidmašīnas sāka izmantot jau 30. gados, pēc kara beigām, Latvijas teritorijai nonākot PSRS ietekmes zonā, arī šeit tika pielietota par labu atzītā PSRS pieredze, tostarp Sanitārās aviācijas staciju veidošana.
Pirmajos pēckara gados sanitārā aviācija pildīja daudzus uzdevumus, ko mūsdienās veic speciālisti uz vietām (kuru tolaik dramatiski trūka) vai transportē ar autotransportu (kura tolaik tikpat kā nebija), tomēr pakāpeniski, atgūstoties no kara zaudējumiem un dziedējot kara sagrauto infrastruktūru, daļu sanitārās aviācijas funkciju pārņēma autotransports. 1975. gadā notika pāreja no lidmašīnu izmantošanas uz helikopteriem, bet pēc neatkarības atjaunošanas līdzekļu trūkuma dēļ sanitārā aviācija reāli pārstāja darboties, visas tās funkcijas pārņemot autotransportam. Situācija stabilizējās tikai 20. gadsimta beigu gados, bet kopš 2009. gada agrākās sanitārās aviācijas funkcijas pārņēma Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMP).
Taču Latvijā joprojām pacientu transportēšana pa gaisu notiek reti, un šādos gadījumos tiek izmantoti robežsardzes vai armijas helikopteri. Kopš 20. gs. 90. gadiem veikto lidojumu skaits ir ievērojami samazinājies, ko izskaidro gan gaisa transporta pakalpojuma dārdzība, gan telemedicīnas piedāvātās iespējas, gan arī tas, ka Latvijā šobrīd nav speciāli aprīkota, mediķiem un pacientiem piemērota, helikoptera. Ir gan dzirdētas balsis par nepieciešamību pacientu transportēšanā aktīvāk izmantot gaisa transportu, bet pagaidām šī iespēja tiek izmantota vien izņēmuma kārtā. To nosaka arī Latvijas salīdzinoši nelielā platība un ģeogrāfiskais stāvoklis.

Pasaulē sanitārā aviācija tiek izmantota ļoti plaši

Pasaulē sanitāro aviāciju izmanto ļoti daudzās vietās, galvenokārt lielvalstīs un valstīs, kur ir sastopamas auto transportam grūti pieejamas vietas (kalnaini, purvaini, mežaini vai citādi šķēršļoti apvidi). Sanitārā aviācija pēc būtības ir paredzēta steidzamas medicīniskās palīdzības nodrošināšanai grūti piekļūstamās vai no medicīniskām iestādēm tālu esošās vietās. Tāpat medicīniskais aviotransports tiek izmantots gaisa kuģu un citās avārijās nonākušu pasažieru meklēšanā un glābšanā, kā arī slimo un cietušo ātrai transportēšanai uz kvalificētām medicīniskām iestādēm, kad to prasa viņu veselības stāvoklis.
Tajā pašā laikā ātrā palīdzība aviācijas jomā pasaulē ir miljardiem vērts tirgus. Lielākie tirgus spēlētāji ir ASV uzņēmumi, kuri apkalpo aptuveni pusi no pieprasījuma. Tirgus līderi specializējas tikai uz aviomedicīnu – “AcadianCompanies”, “AirMedicalGroup Holdings”, “AirMethods”, kā arī Zviedrijas un Somijas uzņēmums “BabcockScandinavianAir Ambulance”. Tāpat tirgus līderu vidū ir Luksemburgas kompānija “EuropeanAir Ambulance”, Šveices “REVA Inc.”. Tāpat ir vairākas citas kompānijas, kam aviomedicīna ir papildu darbības nozare.
Vairums no šādiem uzņēmumiem izmanto helikopterus un nelielus medicīniskos lidaparātus, kas līdzinās biznesa lidmašīnām, taču atšķiras ar īpašu aprīkojumu. Piemēram, divu sēdvietu vietā var tikt uzstādīts medicīniskais modulis, kas var būt arī funkcionālā gulta ar dažādiem stiprinājumiem. Modulis tiek pieslēgts pie lidmašīnas borta elektriskās sistēmas un ļauj darboties medicīniskajam aprīkojumam ar 12, 24 un 220 voltu spriegumu.
Eksistē gan arī daudz lielāki,ar vismodernāko medicīnisko aprīkojumu un personālsastāvu pastāvīgi apgādāti aviolaineri, kuri visprecīzāk atbilst „lidojošo hospitāļu” jeb „hospitāļu lidmašīnu” tēlam, taču šādu lidaparātu pasaulē ir maz, un tie ir galvenokārt lielvalstu militāro kompleksu rīcībā. Piemēram, Krievijā ir uz smagā militārā transporta lidmašīnas IL-76MA bāzes veidots lidojošais hospitālis, kas aprīkots ar ārstnieciskajiem moduļiem. Tajā esošais aprīkojums ļauj vienlaicīgi pārvadāt līdz 20 vidēji un smagi cietušus cilvēkus, kā arī veikt nepieciešamo diagnostiku un vissarežģītākās operācijas. Hospitālis uzsāk darbu, tiklīdz lidmašīna ir piezemējusies uz skrejceļa, tajā esošie krājumi paredzēti dažām nedēļām, bet kritiskās situācijās lidmašīnā esošie ārstnieciskie moduļi var tikt izkrauti, veidojot lauka hospitāli. Ar līdzīgu aprīkojumu un iespējām izceļas arī ASV Gaisa spēku sastāvā esošie lidojošie hospitāļi, kur tie neoficiāli tiek dēvēti par „eņģeļa spārniem”.


Autortiesības © Kravu-parvadajumi.eu. Visas tiesības aizsargātas. Pārpublicēt saturu drīkst oblagiāti norādot atsauci – https://kravu-parvadajumi.eu/