| Super User

Somijas osta plāno notekūdeņus pārvērst biogāzē

Somijas osta plāno notekūdeņus pārvērst biogāzē

Baltijas jūrā ūdens piesārņojums ar katru gadu nemainīgi aug, un tā ir kļuvusi par vienu no piesārņotākajām ūdenstilpēm pasaulē.

To nosaka jūras salīdzinoši nelielais dziļums un ģeogrāfija, kā arī ļoti lēnā ūdeņu apmaiņa ar Atlantijas okeānu. Var teikt, ka tālākajās Baltijas jūras malās – īpaši jau Somu un Botnijas jūras līčos – ūdens apmaiņa ir ļoti lēna vai nenotiek vispār. Tajā pašā laikā dažādu kuģu satiksme Baltijas jūrā ir ļoti intensīva, un šie kuģi rada ievērojamu daudzumu notekūdeņu, kas savukārt veicina jūras ūdens piesārņošanu un Baltijas jūras floras un faunas apdraudējumu. Piemēram, vasarā vienas nedēļas laikā Baltijas jūras kruīza laineri, starptautiskie kruīza kuģi un ROPAX pasažieru prāmji, kas izmanto Helsinku ostu, atstāj tādu daudzumu notekūdeņu, kas līdzvērtīgs 50 000 iedzīvotāju lielas pilsētas radītam apjomam. Tas rada lielu papildus slodzi krasta dienestiem, taču problēmas saknes ir vēl dziļākas, jo jūrā tiek novadīti arī uz sauszemes radītie notekūdeņi, savukārt daudzi kravas kuģi mēdz izgāzt savus neattīrītos notekūdeņus pa tiešo jūrā, nevienam par to neatskaitoties. Tāpēc arvien vairāk cilvēku, ne tikai vides aizsargātāji, bet arī politiķi un vietējie iedzīvotāji, ir noraizējušies par Baltijas jūras piesārņojuma izraisītajiem draudiem tās zemūdens pasaulei.

Viena tehnoloģija paredz veikt kuģu notekūdeņu attīrīšanu uz klāja

Ir meklēti dažādi risinājumi, kā samazināt Baltijas jūras ūdens piesārņojumu, taču līdz šim tie ir bijuši vien atsevišķi projekti. Tomēr ar kaut ko ir jāsāk, un katra jauna, laba ideja var nest pozitīvu ieguldījumu nākotnē un palīdzēt samazināt Baltijas jūras piesārņojumu. Piemēram, ir radīti tehnoloģiski risinājumi, kas ļauj veikt kuģu pasažieru un apkalpes radīto notekūdeņu attīrīšanu uz kuģa klāja, līdz tie kļūst nekaitīgi. Pēc šāda attīrīšanas procesa tos var droši iepludināt jūrā, nebaidoties par vides piesārņojumu, jo attīrītā ūdens kvalitāte pārspēj visus pašreizējos kuģniecības standartus.

Šāda sistēma ir eleganta un videi nekaitīga alternatīva lielu notekūdeņu daudzumu pārvietošanai no kuģa uz krasta pakalpojumu sniedzējiem ostā. Sistēma apvieno efektīvas iepriekšējās attīrīšanas un bioloģiski aerobiskās tehnoloģijas ar izsmalcinātu filtrēšanas membrānu, kas spēj atdalīt pat tik sīkas daļiņas kā vīrusi. Tā ir izstrādāta Somijas uzņēmumā Evac, kas atrodas Espo pilsētā, un to var uzstādīt gan uz jauniem, gan lietotiem kuģiem. Piemērs jaunās sistēmas priekšrocībām ir uzņēmuma veiktie aprēķini, kas liecina, ka prāmim, kas parasti notekūdeņu konteinerus iztukšo ostā trīs reizes nedēļā, izmantojot jauno tehnoloģisko procesu, vajadzēs tikai reizi mēnesī likvidēt nogulsnes.

Jari Jokela, Evac tehnoloģisko procesu vadītājs, uzskata, ka laba vides aizsardzības prakse ir attīrīt visus notekūdeņus to rašanās vietā: „Notekūdeņu pārvietošana uz ostu ir laikietilpīgs process, kas bieži vien izraisa nepatīkamas smakas. Taču tā nav vienīgā problēma – notekūdeņu daudzums ir liels, tie ir veselībai potenciāli kaitīgi, tie iztvaiko un to transportēšana ir saistīta ar finansiālām izmaksām un elektroenerģijas patēriņu. Turklāt trūkst attīrīšanas uzņēmumu, un tas bieži izraisa notekūdeņu attīrīšanas problēmas.”

Jaunākais risinājums paredz notekūdeņu pārstrādes procesā iegūt biogāzi

Hamina – Kotkas jūras osta, kas atrodas Somu jūras līcī, ir uzsākusi inovatīvu demonstrācijas projektu, kura ietvaros kanalizācijas ūdeņus un Baltijas jūrā kuģojošo komerciālo kuģu notekūdeņus pārveidos biogāzē. Lai gan šobrīd projekts ir brīvprātīgs, cerams, ka tas kalpos par paraugu citām ostām un veicinās Baltijas jūras attīrīšanas darbus.

Baltijas jūras rīcības grupas projektu direktores Elīzas Mikolainenas vadītā NVO ar aizrautību ir nodevusies savam mērķim – veikt ūdensceļu attīrīšanu: “Mēs varam sasniegt savu mērķi – tīrāka Baltijas jūra, viens kuģis, viena osta un viena valsts vienlaikus. Barības vielu slodze jūrā samazinās katru reizi, kad notekūdeņi tiek novadīti ostā. Mums ir nepieciešama plaša sadarbība, lai gūtu panākumus mūsu misijā.”

Pēc NVO datiem, Baltijas jūrā jebkurā brīdī darbojas aptuveni 2000 kuģu, un 95 % no tiem ir kravas kuģi. Viņi lēš, ka uz šiem kuģiem ir aptuveni 25 000 jūrnieku, kas katru dienu rada tonnām dažādu notekūdeņu. Taču patlaban, neskatoties uz stingrākiem noteikumiem attiecībā uz balasta ūdeņiem, joprojām nav noteikumu, kas neļautu šiem kuģiem nopludināt notekūdeņus Baltijas jūrā. Pelēko ūdeņu, kanalizācijas un zemes pārtikas atkritumu novadīšana Baltijas jūrā ir likumīga. Savukārt pasažieru kuģi, piemēram, prāmji, kas kursē starp Somiju, Zviedriju un Igauniju, jau vairākus gadus brīvprātīgi veic notekūdeņu novadīšanu ostā. Tikai, sākot ar šo gadu, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) noteikumi aizliedz arī Baltijas jūrā no pasažieru kuģiem novadīt neattīrītus notekūdeņus.

Kuģu novadītajos notekūdeņos ietilpst pārtikas atkritumi, un tie satur, piemēram, barības vielas, baktērijas, taukus, ķīmiskas vielas un mikroplastmasu. NVO uzsver, ka šie elementi padziļina divas no vissmagākajām Baltijas jūras problēmām: eitrofikāciju un skābekļa satura samazināšanos.

Baltijas jūras rīcības grupas divu gadu programma jūras pelēko ūdeņu pārvaldībai, kas tika atbalstīta, izmantojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Somijas darbības programmas finansējumu, centās izstrādāt vienkāršu programmu, kas ļautu visiem kuģiem atteikties no notekūdeņu nopludināšanas. Pēc grupas domām, visa novadīšana jūrā ir nevajadzīga, un visi atkritumi no kuģiem būtu jāizkrauj ostā un jāreģenerē. Jaunie brīvprātīgie pasākumi, pēc viņu domām, parādīs ceļu atbildīgiem operatoriem gan uz sauszemes, gan jūrā.

Hamina – Kotkas osta ir pirmā vieta, kura piedalās šajā programmā. Reģiona ūdenssaimniecības uzņēmums Kymen Vesi ostā attīra kravas kuģu novadītos notekūdeņus un izmanto iegūtos ūdens paraugus, lai izstrādātu turpmākos datus projektam. Attīrīšanas procesā radušās notekūdeņu dūņas Gasum biogāzes stacijā tiek pārstrādātas atjaunojamā enerģijā un tiks izmantotas kā degviela kravas automašīnām. 

“Hamina – Kotkas osta ir Somijas lielākā ģenerālosta, kurā katru gadu piestāj aptuveni 2500 kravas kuģu. Mēs vēlamies mudināt kuģus notekūdeņus novadīt ostā. Mūsu notekūdeņu pieņemšanas un attīrīšanas iekārtas atbilst aprites ekonomikas prasībām,” stāsta Hamina – Kotkas ostas attīstības vadītāja Sūvi – Tūli Lapalainena. 

Nobeigumā var piebilst, ka plašs kuģniecības uzņēmumu loks, tostarp Stolt Tankers un Maersk, kā arī kuģniecības aģentūras ir piekritušas piedalīties programmā. Tas vieš cerības, ka Baltijas jūras piesārņojumu izdosies būtiski samazināt jau tuvākajās desmitgadēs.


Autortiesības © Kravu-parvadajumi.eu. Visas tiesības aizsargātas. Pārpublicēt saturu drīkst oblagiāti norādot atsauci – https://kravu-parvadajumi.eu/