| Super User

The Pallet LOOP - atkārtota kravas palešu izmantošana

The Pallet LOOP - atkārtota kravas palešu izmantošana

The Pallet LOOP – jauna sistēma, kas radīs revalūciju būvmateriālu izplatīšanā Lielbritānijā un Īrijā. Pagājušā gada novembrī Apvienotās karalistes lielākais palešu ražotājs paziņoja par saviem plāniem pārveidot būvmateriālu izplatīšanu visā valstī.

Aplēses liecina, ka līdz pat 10% no būvniecības atkritumu plūsmas pašlaik veido paletes. Veicinot palešu atkārtotu lietošanu, izmantojot rentablu, viegli lietojamu, uz depozītu balstītu sistēmu, uzņēmums būvniecības nozarei piedāvā vienkāršu, atgriezenisku aprites pieeju palešu lietošanai, kas ir zaļāka, drošāka un vienkāršāka.

Pārejot no lineārās prakses “piegādāt, izplatīt un izmest” uz ilgtspējīgāku “atjaunot, labot, atkārti izmantot” modeli, organizācija aktīvi izslēdz no būvmateriālu piegādes ķēdes palešu atkritumus. Arvien vairāk uzņēmumu ir iesaistījušies un parakstījuši līgumu ar The Pallet LOOP, apņemoties izpētīt, kā aprites ekonomikas palešu shēma varētu dot labumu viņu uzņēmējdarbībai, videi un Apvienotās Karalistes būvniecības nozarei kopumā. Ziņas par The Pallet LOOP projekta palaišanu ir uzņemtas pozitīvi visā būvniecības nozarē, jo uzņēmumi visā būvmateriālu piegādes ķēdē vēlas nostiprināt savus ilgtspējības centienus.

Apvienotās Karalistes būvniecības nozarei katru gadu tiek ražoti aptuveni 18 miljoni palešu, no kurām mazāk nekā 10% pašlaik tiek izmantotas atkārtoti. Pallet LOOP uzdevums ir to mainīt. Nodrošinot ilgtspējīgāku palešu izplatīšanas modeli, kas ir videi nekaitīgāks un saudzīgāks, shēma ir saskaņota ar Apvienotās Karalistes valdības noteiktajiem vides mērķiem, kā arī ar pieaugošo uzņēmumu vēlmi un vajadzību pieņemt videi draudzīgāku aprites praksi. The Pallet LOOP komanda apgalvo, ka pakalpojums varētu samazināt nozares CO2 emisijas par 40% un koksnes izmantošanu par 75%, ja sistēma tiktu plaši pieņemta. Pētījumā, ko 2019. gadā publicēja The Contractate Constructors Scheme, atklāts, ka 95% respondentu uzskata, ka būvniecības nozarei ir jāsamazina plastmasas un iepakojuma patēriņš, bet tikai 44% ir informēti par dažādu materiālu otrreizēju pārstrādi un 31% atzina, ka izmanto materiālus, kurus nevar izmantot atkārtoti vai pārstrādāt.

Organizācija ir lielisks piemērs, kā kopīgiem spēkiem rūpēties par vidi un ietaupīt gan dabas resursus, gan finansiālos līdzekļus. Šobrīd Eiropā šāda veida organizācijas nav, bet ar līdzīgu mērķi darbojās Lassila & Tikanoja Oyj. Tas ir Somijas vides pārvaldības, atkritumu apsaimniekošanas un īpašumu apsaimniekošanas uzņēmums, kas praksē ievieš aprites ekonomiku. Katru gadu divi miljoni atjaunoto palešu veic vēl vienu tūri, lai apkalpotu nozari. Koka paletes var tikt izmantotas atkal un atkal, un galu galā nolietota palete tiks izmantota apkurei. Paletes tiek savāktas veikalu un rūpniecības centrālajās noliktavās un transportētas uz ražotni, kas atrodas Jervenpē, Somijā. Rūpnīcas līnija palīdz šķirošanas funkcijās, veicot smagos darbus. Pēc šķirošanas paletes tiek remontētas un uzglabātas, savukārt paletes, kuras savu ir nokalpojušas, tiek pārstrādātas kā šķembas un izmantotas kā cietais reģenerētais kurināmais enerģijas ražošanai. Klients var izvēlēties no aptuveni 50 dažādiem palešu veidiem, no kuriem visizplatītākie ir EUR un FIN palete.

Pēdējās desmitgadēs ir uzlabojusies palešu apstrādes un remonta materiālu efektivitāte. Pastāvīgi pieaugošais palešu skaits var tikt pārstrādāts un paletes, kuras iepriekš tika vestas uz poligoniem vai sadedzinātas kā šķelda apkurei, tagad iegūst daudz ilgāku dzīves ciklu, jo tās tiek atkārtoti izmantotas piecas līdz desmit reizes. Viens kubikmetrs koksnes nepieciešams 22 jaunu EUR palešu izgatavošanai, toties ar vienu kubikmetru koksnes var salabot 150 pārstrādātas paletes. 

Arī Eiropas Komisija veic savu ieguldījumu zaļākam dzīvesveidam un ir ieviesusi Eiropas Zaļo kursu, kas apstiprināts 2020. gadā. Tā galvenais mērķis ir 2050. gadā padarīt Eiropas Savienību (ES) klimatneitrālu. Tiks iesniegts arī ietekmes novērtējuma plāns, lai palielinātu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam vismaz līdz 50 % un līdz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Plāns ir pārskatīt katru spēkā esošo likumu, ņemot vērā tā klimata ieguvumus, kā arī ieviest jaunus tiesību aktus par aprites ekonomiku, ēku renovāciju, bioloģisko daudzveidību, lauksaimniecību un inovācijām.

Dažreiz ilgtspējības priekšrocības var šķist nebūtiskas un netveramas, taču, redzot ietaupījumus savos un uzņēmumu bankas kontos, enerģijas taupīšana, atkārtota izmantošana, šķirošana un pārstrāde vienmēr atmaksājās, tāpēc jāatceras, ka to darām ne tikai pienākuma, bet arī sevis dēļ.


Autortiesības © Kravu-parvadajumi.eu. Visas tiesības aizsargātas. Pārpublicēt saturu drīkst oblagiāti norādot atsauci – https://kravu-parvadajumi.eu/