| Super User

Vai esam gatavi konkurēt autonomo auto kravu pārvadājumu tirgū?

autonomo auto kravu pārvadājumi

Eiropas Parlamenta ieviestā Mobilitātes pakete ir izraisījusi plašas diskusijas loģistikas nozares pārstāvju un speciālistu vidū. Zinātnieki un eksperti norāda, ka labi domātais regulējums, kura mērķis ir nodrošināt autovadītājiem pienācīgu atpūtu un darba apstākļus, bet auto pārvadātājiem – vienlīdzīgākus konkurences apstākļus, slēpj sevī daudz zemūdens akmeņu.

Piemēram, kādā nesan veiktā pētījumā, kas ir tapis Eiropas Komisijas paspārnē, ir secināts, ka obligātā prasība ik pēc 8 nedēļām atgriezt automašīnu reģistrācijas zemē, un starptautiskajiem kravu pārvadājumiem noteiktās kabotāžas kvotas, piemīt, mediķu terminoloģijā izskatoties, daudz nepatīkamu blakņu. Viena no šādām blaknēm ir lielāka CO2 emisija atmosfērā, kas pēc dažādām aplēsēm šo prasību dēļ varētu pieaugt par 0,8 līdz 4,6%. Absolūtajos skaitļos tas būtu papildus vairāk 3,3 miljoni tonnu CO2 katru gadu, kas ir apmēram tikpat, cik gada laikā izdala visi autotransporta līdzekļi Igaunijā. Bet tas taču ir pretrunā ar Eiropas Zaļās vienošanās mērķiem! Arī prasība, ka autovadītājiem reizi četrās nedēļās ir obligāti jāiegriežas mājās, kas pati par sevi ir humāna ideja, taču no biznesa viedokļa faktiski nozīmē, ka vecās Eiropas valstis – Itālija, Francija, Vācija un to tuvākie kaimiņi, nonāk daudz izdevīgākā situācijā nekā Austrumeiropas pārvadātāji.

Pēdējā laikā ir strauji mazinājušies arī pārvadājumi Austrumu virzienā - plašais Krievijas tirgus, kas vēl nesen bija atvērts Baltijas valstu pārvadātājiem, kopš starptautisko ekonomisko sankciju ieviešanas ir nonācis dzelzs priekškara otrā pusē, un kravu pārvadājumu apjoms šajā virzienā ir kritiski samazinājies. Pat ja notiktu brīnums un sankcijas tiktu atceltas tuvākajā laikā, šo tirgu faktiski nāktos apgūt no jauna. Taču, vērtējot Krievijas iekšpolitikas un ārpolitikas tendences, varam secināt, ka drīzāk jau varam sagaidīt arvien jaunu sankciju ieviešanu.

“Mūsu pārvadātājiem neatliek nekas cits, kā cīnīties par savu vietu Eiropas kravas pārvadājumu tirgū, un viena no iespējām ir automašīnas ar autonomās braukšanas funkciju,” portālā automedia.lv publicētajā rakstā pastāstīja “Mercedes-Benz” pilnvarotā pārstāvja SIA “Domenikss” Kravas automobiļu tirdzniecības un mārketinga vadītājs Aivis Zapereckis.

Pusautomātiskās kravas mašīnas uz Latvijas ceļiem: sapnis vai realitāte?

“Tukšie reisi, regulāri braukājot atpakaļ uz Latviju vai Lietuvu, autovadītāju nomaiņa, izmantojot aviopārlidojumus, tas viss ievērojami sadārdzinās Baltijas un arī citu Austrumeiropas pārvadātāju pašizmaksu un vājinās konkurētspēju,” portālam automedia.lv stāstīja Aivis Zapereckis. “Lielākie kravu pārvadātāji ar lielākiem autoparkiem varētu situāciju risināt, reģistrējot uzņēmumu filiāles ārzemēs, taču tas nozīmē, ka nodokļu maksājumi Latvijai ietu secen.“

Tā kā Mobilitātes pakotne jau ir stājusies spēkā, kā vienīgo reālo risinājumu A.Zapereckis redz Latvijas uzņēmumu autoparku aprīkošanu ar pusautomātiskām un vēlāk pilnībā automātiskām kravas mašīnas, kas ievērojami samazinātu šofera darba laiku. Auto, kas patstāvīgi, bez autovadītāja iesaistes, spēj veikt zināmus ceļa posmus ar atbilstošu infrastruktūru, marķējumiem un ceļazīmēm, izvērtējot braukšanas ātrumu, fiksējot apdzīvotas vietas un iespējamus šķēršļus un komunicējot ar citiem auto – tas vēl izklausās pēc zinātniskās fantastikas. Taču autoražotāji jau 2025.gadā plāno šādus kravas auto piedāvāt tirgū. «Ja vien pati Eiropa būs tam gatava,» klāstīja Aivis Zapereckis.

Vieglāk gan autovadītājam, gan kravu pārvadātājam

Ideālā variantā pēc pieciem gadiem autovadītājs un auto vadīšanas palīgsistēmas nonāktu mainītās lomās. Šoferis atrastos mašīnas kabīnē, taču pārņemtu vadību tikai pilsētās vai autonomo braukšanas zonu beigās, piemēram, nobraucot no īpaši sagatavotiem autobāņa posmiem. Pērējā laikā automašīna brauktu pati, bez tiešas vadītāja iesaistes.

Daļēji pusautomātiskās vadības tehnoloģijas, kas ļauj pusautomātiski vadīt sērijveida kravas automobili, tiek izmantotas jau šobrīd un jaunākajos kravas auto modeļos ir pieejamas arī Latvijā. Sistēmas nodrošina automātisku bremzēšanu, paātrināšanos un stūrēšanu. Tātad teorētiski kravas automobiļi jau šobrīd spēj braukt autonomi tur, kur ir tam piemērota infrastruktūra – loģiskas ceļa zīmes, kvalitatīvs ceļa segums un marķējumi, no kuriem mašīna pati nolasa līkumus, apdzīvotu vietu robežas un ātruma ierobežojumus. Tiesa, atbildība par drošu auto vadīšanu tik un tā pagaidām gulstas un šofera pleciem.

Protams, autovadītāju darba ikdiena ideālā pasaulē kļūtu krietni vieglāka. Iedomājieties – šoferis izbrauc no Rīgas uz Vidzemes šosejas, nospiež pogu, kas iedarbina autonomo vadību, un bez rūpēm snauž kabīnē līdz, piemēram, Gulbenei! Arī kravu pārvadāšanas uzņēmumi no tā tikai iegūtu, jo grafikā vairs nevajadzētu ierēķināt obligātās apstāšanās reizes un vadītāju atpūtas pauzes.

Izaicinājumu pagaidām vairāk nekā risinājumu

Taču pagaidām pilnībā automatizēta autosatiksme pat Rietumeiropā ir tikai idejas līmenī. Vēl tālāk no tās ir Austrumeiropas valstis, tostarp arī Latvija.

Mašīnām kļūstot vēl komplicētākām, palielināsies arī tehnisku problēmu risks. Kas notiks ar auto, kurš pēkšņi apstāsies uz autobāņa? Jeb vēl trakāk – kas notiks, ja autonomā vadībā pēkšņi atteiks un vadītājs tādā brīdī nebūs spējīgs zibenīgi pārņemt vadību? Un kā izsargāties no kiberdrošības apdraudējumiem? Kā apturēt hakerus, kas pēc biznesa konkurentu lūguma vai tīrā sporta pēc liks autonomi vadītai mašīnai mainīt kursu jeb vēl trakāk – izraisīt ceļu satiksmes negadījumu? Kā viedās tehnoloģijas sadzīvos ar laika apstākļu spējām izmaiņām un citiem izaicinājumiem? Piemēram, pašlaik buferos iebūvētie radari neatpazīst sniegu, tikai ziņo, ka radars ir netīrs. Kas notiks ar auto sniegputenī? Kad bremzēšanas sistēmas iemācīsies atpazīt slidenu virsmu un pareizi aprēķināt bremzēšanas ceļu?

Protams, auto industrija pie šiem jautājumiem strādā un agrāk vai mazliet vēlāk arī atrisinās, jo autonomās vadības sistēmas iet kopsolī ar tehnoloģiju attīstību. Taču šīs tehnoloģijas attīstās daudz straujāk nekā cilvēce spēj pašlaik tām pielāgot nepieciešamo infrastruktūru. Un arī likumdošana atpaliek. Latvijas infrastruktūra un likumdošana salīdzinājumā ar Rietumeiropu atpaliek vēl jo vairāk.

“Latvijā piecos gados diez vai sasniegsim tādu ceļu kvalitātes līmeni, lai varētu atļauties autonomo braukšanu, un vadītājiem, visticamāk, nāksies vien stūrēt pašiem. Tas, ko Latvija šai periodā varētu nodrošināt, būtu automašīnu savstarpējai saziņai nepieciešamais 5G tīkls, bet ar to vien nepietiks. Ja gribam saglabāt savu konkurētspēju starptautisko kravu pārvadājumu tirgū, Latvijas valstij jābūt ļoti ieinteresētai pusautomātisko automašīnu ieviešanā un jāstrādā šī mērķa labā daudz aktīvāk nekā vecajai Eiropai,” secina Aivis Zapereckis.


Autortiesības © Kravu-parvadajumi.eu. Visas tiesības aizsargātas. Pārpublicēt saturu drīkst oblagiāti norādot atsauci – https://kravu-parvadajumi.eu/