Loģistika – no vēstures līdz nākotnes perspektīvām

Mūsdienu globālajā, savstarpēji saistītajā pasaulē loģistika ieņem ļoti lielu lomu. 20. gadsimta laikā tā ir veikusi grandiozu attīstības lēcienu un tagad ir visu preču aprites pamatā.

Lai ekonomika spētu darboties maksimāli efektīvi, nevainojami jādarbojas visām preču, pakalpojumu u.c. piegādes ķēdēm. Bet šoreiz paskatīsimies no otras puses, mēģinot arī iedziļināties tās būtībā. Kas ir loģistika, cik sena ir tās vēsture, kā tā attīstījās, kā to saprot un izmanto mūsdienās un kādā virzienā gaidāma tās attīstība nākotnē?

Loģistikas definīcija un jēdziens

Kas ir loģistika? Ir dzirdēti dažādi loģistikas definīcijas formulējumi un loģistikas jēdziena traktēšanas versijas, tāpēc vienu, vispareizāko, laikam būtu grūti atrast. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka loģistika kā zinātne ir izveidojusies salīdzinoši nesen. Viena no šādām maksimāli ietilpīgām, bet reizē pietiekami kodolīgām definīcijām būtu sekojoša: Loģistika ir izejvielu, materiālu, ražošanas, gatavās produkcijas, pakalpojumu un informācijas plānošanas, izpildes un kontroles process no tās radīšanas vietas līdz patērētājam, ar mērķi samazināt izmaksas un pilnīgi apmierināt patērētāja vajadzības. 

Cits, ļoti īss definējums saka, ka loģistika ir darbību (procesu), kuras ir orientētas uz piegādes ķēžu plānošanu, projektēšanu un vadību kopā.

Vēl loģistiku var definēt kā visaptverošu un sistemātisku informācijas, materiālu, produkcijas, darbaspēka un enerģijas plūsmu plānošanu, regulēšanu un kontrolēšanu. 

Loģistikas pamatā ir darbību komplekss, kas sastāv no nepieciešamās produkcijas apzināšanas, iespējamo piegādātāju noskaidrošanas, konkursa noteikumu izstrādāšanas, konkursu izziņošanas, saņemto piedāvājumu izvērtēšanas, pirkuma līgumu sagatavošanas, sekošanas līguma noteikumu izpildei, produkcijas saņemšanas un ar to saistītās muitošanas procedūrām, iekraušanas, pārvadāšanas, izkraušanas, izvietošanas plānošanas, palīgmehānismu izmantošanas, novietošanas glabāšanā, atlases no uzglabāšanas vietas, kravas komplektācijas, reģistrācijas, uzskaites, pavaddokumentu sagatavošanas un citām operācijām, kas saistītas ar materiālu plūsmu.

Dažādas versijas pieejamas arī attiecībā uz loģistikas jēdziena izpratni. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija to skaidro šādi: „Terminam „logistics", ņemot vērā to, kādā nozīmē tas lietots, latviešu valodā var atbilst vārdi „loģistika", „apgāde", „nodrošinājums". Līdz 20. gadsimta 90. gadiem jēdzienu parasti izteica ar vārdu savienojumu „materiāltehniskā apgāde". Tagad pakāpeniski ieviests termins „loģistika" ar jaunu saturu, kas paredz tehnoloģiski augstākā līmenī plānotus un organizētus apgādes procesus un nodrošinājumu.”

Lielbritānijas Loģistikas un Transporta Institūts šo jēdzienu definē plašāk: „Loģistika ir ar laiku saistīta resursu pozicionēšana, vai pilnas piegādes ķēdes stratēģiska vadība: 

• piegādes ķēde ir notikumu secība, kas ir paredzēta klienta prasību izpildīšanai; 
• tā var iekļaut iepirkšanu, ražošanu, sadali un atkritumu iznīcināšanu, kas saistīta ar transportu, uzglabāšanu un informācijas tehnoloģijām; 
• loģistikas pielietošana ir būtiska piegādes ķēžu efektīvā vadībā; 
• transports ir neatņemama piegādes ķēdes sastāvdaļa, ne tikai starp notikumu starpposmiem, bet visā procesā.”

Loģistikas aizsākumi stiepjas senajā vēsturē

Termins „loģistika” cēlies no grieķu valodas vārda „logistike”, kas nozīmē „domāšana, aprēķins, lietderība". To dēvē arī par mākslu aprēķināt, spriest. Praktiskās loģistikas rašanās un attīstības vēsture meklējama senā pagātnē. Agrākās atsauces uz šo terminu attiecas uz senākajiem laikiem. Jau ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras to aktīvi izmantoja grieķi un romieši. Šajā laikā šis termins nozīmēja ļoti specifisku skaitīšanas mākslu. Senie grieķi, kuri bija valsts kontrolieru amatā, bieži tika saukti par loģistikas speciālistiem, un tiem bija uzdevums pārbaudīt galvenokārt finanšu plūsmu kustību. 

Romieši izmantoja loģistikas pakalpojumus pārtikas izplatīšanai. Šis process bija pakļauts noteiktiem noteikumiem, kas veidoti precīzu un sarežģītu aprēķinu rezultātā. Ir ziņas, ka Romas impērijas periodā eksistējuši kalpotāji, kuriem bijis tituls „loģisti” vai „loģistiķi” – viņi nodarbojās ar pārtikas preču sadali. 

Pirmajā mūsu ēras gadu tūkstotī vairāku valstu kara leksikā ar loģistiku saistīja darbības, kas nodrošināja bruņotos spēkus ar materiālajiem resursiem un uzturēja to krājumus. Tā Bizantijas cara Leona VI laikā (865. – 912. g.) tika uzskatīts, ka loģistikas uzdevumi ir armijas apbruņošana, kara mantas piegāde, savlaicīgas un pilnīgas rūpes par tās vajadzībām un attiecīgi katra karagājiena akta sagatavošana.

(turpinājums sekos)