| Super User

Mūsdienu loģistika radās 20. gadsimtā

Mūsdienu loģistika radās 20. gadsimtā

Loģistikas attīstība jaunākajos laikos sākās uz militārās bāzes. Pēc virknes rietumu zinātnieku domām, loģistika par zinātni izveidojusies, pateicoties kara lietām.

Par pirmo zinātnisko darbu loģistikā izstrādātāju pieņemts uzskatīt 19. gadsimta sākuma franču kara speciālistu Džomini, kurš deva sekojošu loģistikas definējumu: „praktiska māksla manevrēt ar karaspēku”. Viņš apgalvoja, ka loģistika iekļauj ne tikai pārvedumus, bet arī plašu jautājumu loku, kā plānošana, vadīšana un apgāde, karaspēka dislokācijas vietas noteikšana, kā arī tiltu, ceļu celtniecība utt. Tiek uzskatīts, ka zināmus loģistikas principus izmantojusi Napoleona armija. Tomēr kā militārā zinātne loģistika noformējās tikai 19. gadsimta vidū.

Loģistika kā zinātne

Loģistika kā zinātne dzima 20. gadsimta pirmajā pusē (laika posmā no 20. – 50. gadiem). Šis process sākās ASV un bija tieši atkarīgs no uzņēmējdarbības attīstības. Sākotnēji tā veidojās kā jauns preču – materiālo resursu kustības pārvaldes realizācijas teorijas veids apgrozības sfērā, pēc tam arī rūpniecībā. Tādā veidā valstīs ar tirgus ekonomiku jau 30. gadu krīzes priekšvakara periodā bija radušās sagādes – ražošanas – sadales sistēmu integrācijas idejas, kurās iekļautās materiālu un izejvielu sagādes, produkcijas ražošanas, tās uzglabāšanas un sadales funkcijas, transformējās par patstāvīgiem zinātnisko pētījumu novirzieniem un saimnieciskās prakses formu – loģistiku. Lūk, kāpēc daudzās rietumu valstīs loģistiku iekļāva materiālo plūsmu pārvaldes efektivitātes dienestā ekonomikā.

Aktīvi loģistiku sāka pielietot Otrā pasaules kara laikā, un vispirms jau ASV armijas materiāli – tehniskajā apgādē Eiropas karadarbību laukos. Precīza kara rūpniecības, aizmugures un frontes sagādes bāzu un transporta mijiedarbība ļāva savlaicīgi un sistemātiski nodrošināt amerikāņu armijai bruņojuma, degvielas, eļļas un pārtikas piegādi nepieciešamajos daudzumos.

20. gadsimta otrajā pusē sākās loģistikas uzplaukuma laiks

Pēckara gados sākās nākamais (otrais) loģistikas attīstības posms. Balstoties uz iegūto pieredzi un jaunām atziņām, loģistika (tāpat kā operāciju izpēte, matemātiskā optimizācija, tīkla modeļi un citas lietišķās matemātikas metodes, kas ir pierādījušas savu efektivitāti militārajā jomā) pakāpeniski sāka pāriet no militārās sfēras saimnieciskās prakses sfērā un ieguva plašu izplatību ekonomikā 20. gs. 50. – 70. gados. To veicināja kopējo izmaksu koncepcijas izveide un pabeigšana. Transporta loģistikā (tās vēsture ir tikai daļa no kopējā vēsturiskā audekla) to plaši izmanto uzņēmumu vadītāji, un to var izteikt kā spēju grupēt finanšu izmaksas tādā veidā, lai tās samazinātu uz kravas ceļa. Piemēram, tas izskatās šādi:

  • preces no ražotāja līdz patērētājam tiek piegādātas pa autoceļiem;
  • piegādes finansiālās izmaksas ir nelielas, bet jums ir jāizveido uzglabāšanas noliktavas visa ceļa garumā;
  • katrai noliktavai ir vajadzīgs savs personāls un līdz ar to jaunas materiālu izmaksas;
  • pārejot uz gaisa transporta izmantošanu, piemēram, no saraksta būs iespējams izslēgt visas izmaksas, kas saistītas ar kravas uzglabāšanu un vešanu pa ceļu.

Šajā periodā (līdz 60. gadu sākumam) attīstītajām tirgus ekonomikām bija strauji augošs tirgus. Piemēram, ASV to raksturoja jaunu ražošanas tehnoloģiju ieviešana, augsts specializācijas līmenis, dabas resursu pārpilnība un valdības minimāls ekonomikas regulējums. Taču vēlāk situācija mainījās, iestājās pārprodukcija, kurā pārdevējiem ir grūti pārdot savu produkciju par paredzamajām cenām. Sākās konkurences attīstība, ko izraisīja pāreja no pārdevēja tirgus uz pircēja tirgu. Patērētāji kļuva prasmīgāki, pieprasot augstāku kvalitāti, zemākas cenas, ērtu un daudzveidīgu servisu. 

Tas izraisīja nepieciešamību atrast jaunus veidus, kā radīt konkurences priekšrocības. Uzņēmēji sāka pievērst arvien lielāku uzmanību nevis pašam produktam, bet tā piegādes kvalitātei. Šajos apstākļos augsta konkurētspēja nebija atkarīga no kapitālieguldījumu apjoma, bet gan no spējas pareizi organizēt loģistikas procesu. Tādējādi piegādātāji, pievēršot īpašu uzmanību preču izplatīšanas efektīvai organizēšanai, panāca izmaksu un sagatavošanās laika samazinājumu, vienlaikus garantējot patērētājam preču piegādi laikā, to nepieciešamo daudzumu, kvalitāti un sortimentu, kas bija ievērojama konkurences priekšrocība.

Jāņem vērā arī vēl viens būtisks apstāklis – 20. gs. 70. gados Amerikā un Eiropā sāka aktīvi attīstīties datortehnoloģijas. Tās veicināja jaunu veidu noliktavu aprīkojuma, iepakošanas metožu, iepakojuma standartizācijas un līdzīgu tehnisko inovāciju rašanos, kas pilnībā mainīja transporta un noliktavu stratēģijas koncepciju. 70. gadi arī bija laiks, kad visā biznesa pasaulē plaši izplatījās termins „loģistika”.

Astoņdesmitie un deviņdesmitie gadi jeb globalizācijas sākums bija loģistikas plašās attīstības laiks. Tā stingri iesakņojās uzņēmējdarbībā, pateicoties jaunās paaudzes elektronisko sakaru sistēmām. Tagad izlidošanu varēja izsekot pēc iespējas precīzāk. Eksperti atzīmē faktu, ka loģistikas attīstību veicināja daudzi faktori. Piemēram, šī kategorija ietver tirgus globalizāciju, partnerības ideju veidošanos un kvalitatīvu produktu filozofijas izveidi.

Mūsdienas tiek uzskatītas par piekto posmu loģistikas attīstībā. Šodien tiek izstrādāti instrumenti, kas jebkurā situācijā palīdzēs piegādāt preces savlaicīgi. Šajā gadījumā tiek izmantoti visi mūsdienu tehniskie sasniegumi, kas pakāpeniski tiek pārveidoti par vienu mehānismu. Eksperti redz loģistikas nākotni vienotas shēmas izveidē, kas apvieno visas integrētās loģistikas iespējas.

(turpinājums sekos)


Autortiesības © Kravu-parvadajumi.eu. Visas tiesības aizsargātas. Pārpublicēt saturu drīkst oblagiāti norādot atsauci – https://kravu-parvadajumi.eu/